Pāriet uz saturu

Ludvigs Ēķis

Vikipēdijas lapa
Ludvigs Ēķis
Latvijas finanšu ministrs
Amatā
1934. gada 18. maijs — 1938. gada 16. jūnijs
Prezidents Alberts Kviesis
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Ēvalds Rimbenieks
Pēctecis Alfrēds Valdmanis
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
1936. gada 18. aprīlis — 13. jūlijs
Premjerministrs Kārlis Ulmanis
Priekštecis Kārlis Ulmanis
Pēctecis Vilhelms Munters

Dzimšanas dati 1892. gada 11. septembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Dobeles pagasts, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
Miršanas dati 1943. gada 7. jūlijā (50 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Vašingtona, ASV
Tautība latvietis
Dzīvesbiedrs(-e) Alma Marija
Bērni Sigurds Ēķis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts, Latvijas Universitāte

Triju zvaigžņu ordenis

Ludvigs Ēķis (1892. gada 11. septembris1943. gada 7. jūlijs) bija Latvijas sabiedriskais darbinieks. Bija Latvijas finanšu ministrs no 1934. līdz 1938. gadam, īslaicīgi pildīja ārlietu ministra pienākumus 1936. gadā.

Ludvigs Ēķis piedzima 1892. gada 11. septembrī Dobeles pagastā. No 1911. līdz 1914. gadam studēja tautsaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā, savukārt no 1920. līdz 1922. gadam — tieslietas Latvijas Universitātē. Bijis latviešu studentu korporācijas Selonija biedrs. 1914. gadā iesaukts karadienestā, Prūsijas austrumos krita vācu gūstā, no kura tika atbrīvots 1918. gada jūlijā. Tā paša gada decembrī iestājies Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, piedalījies atbrīvošanas cīņās, saņemot Lāčplēša Kara ordeni par 1919. g. 10. marta cīņām Kurzemē. 1920. gada aprīlī atvaļināts leitnanta pakāpē.[1][2]

1920. gada aprīlī sācis strādāt LR Ārlietu dienestā. Strādājis Ārlietu ministrijas departamentos, vēstniecībās Berlīnē (1922—1923) un Helsinkos (1923—1925), sasniedzot I šķiras sekretāra dienesta pakāpi. No 1925. līdz 1928. gadam vadījis ĀM Administratīvo un protokola nodaļu. No 1928. gada janvāra I šķiras sekretārs sūtniecībā Londonā. ĀM Rietumu nodaļas vadītājs (1931—1934), vēstnieks Lietuvā (1934). Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gada 15. maijā kļuva par jaunās valdības finanšu ministru. Amatā bija līdz 1938. gada jūnijam. 1936. gadā aptuveni trīs mēnešus pildīja ārlietu ministra pienākumus. Pēc tam, kad zaudēja amatu valdībā, sākotnēji bija ĀM sūtnis sevišķiem uzdevumiem. Septembrī kļuva par vēstnieku Polijā un Ungārijā (ar sēdekli Varšavā). No 1939. gada oktobra — arī Rumānijā ar sēdekli Bukarestē, uz kurieni, sākoties Otrajam pasaules karam, devies pēc Polijas valdības norādījuma. No 1940. gada aprīļa sūtnis arī Turcijā.[1][3]

Protestējis pret Latvijas okupāciju un gaidāmo inkorporāciju PSRS, 1940. gada 23. jūlijā iesniedzot notu Rumānijas un nosūtot notas Ungārijas un Turcijas ārlietu ministriem. 10. augustā paziņojis Rumānijas un Latvijas PSR ārlietu ministriem un par vēstnieka pilnvaru nolikšanu. Pēc tam pārcēlies uz ASV. No 1941. gada janvāra līdz nāvei 1943. gada jūlijā bija padomdevējs saimnieciskās un finansiālās lietās vēstniecībā Vašingtonā.[1][2]

Bija precējies ar Almu Ēķi (bij. Plahte, 1901, Jelgavā – 1983, Zalcburgā), laulībā dzima dēls Sigurds (1922, Latvijā – 1981, Grandrepidsā).[4][5] Sigurds Ēķis dienēja ASV Armijā un līdzdarbojās Amerikas latviešu apvienības dibināšanā 1951. gadā.[6]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «Ludvigs ĒĶIS». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2012.10.14.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «LKOK nr.3/849 : Ēķis, Ludvigs». www.lkok.com. Skatīts: 2022-01-02.
  3. «Ludvigs Ēķis | Ārlietu ministrija». www.mfa.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
  4. Liene Lobzova. «Vēstniecība Varšavā pirmskara laikā». LR Ārlietu ministrija. Skatīts: 2022-01-02.
  5. «Alma Marija Ēķis (bij. Plahte)». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
  6. «Sigurds Ēķis». Geni.com (latviešu). Skatīts: 2022-01-02.
  7. «Ar Triju zvaigžņu ordeni apbalvoto 22. saraksts». Valdības Vēstnesis (107). 1937-05-14. 1. lpp. Skatīts: 2022-01-02.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Roberts Liepiņš
Latvijas sūtnis Lietuvā
1934
Pēctecis:
Ludvigs Sēja
Priekštecis:
Ēvalds Rimbenieks
Latvijas finanšu ministrs
1934. gada 18. maijs1938. gada 16. jūnijs
Pēctecis:
Alfrēds Valdmanis
Priekštecis:
Kārlis Ulmanis
Latvijas ārlietu ministrs
1936. gada 18. aprīlis13. jūlijs
Pēctecis:
Vilhelms Munters
Priekštecis:
Miķelis Valters
Latvijas sūtnis Polijā, Ungārijā, Rumānijā un Turcijā
19381940
Pēctecis:
[[]]