Laucis
| Laucis Fulica atra (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
,_%D0%9A%D0%B0%D0%BB%D0%B8%D0%BD%D0%B8%D0%BD%D0%B3%D1%80%D0%B0%D0%B4.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dzērvjveidīgie (Gruiformes) |
| Dzimta | Dumbrvistiņu dzimta (Rallidae) |
| Ģints | Lauči (Fulica) |
| Suga | Laucis (Fulica atra) |
 Laucis Vikikrātuvē | |
Laucis (Fulica atra) ir dumbrvistiņu dzimtas (Rallidae) ūdensputns. Tam ir 4 pasugas.[1] Lauča izplatības areāls ir ļoti liels. Tas mājo Eiropā, Ziemeļāfrikā, Centrālāzijā, Tālajos Austrumos, Japānā, Indijā, Jaungvinejā, Austrālijā, Tasmanijā un Jaunzēlandē.[1] Eiropas ligzdotāji pārziemo Rietumeiropā, Vidusjūras baseinā un Ziemeļāfrikā. Laucis ir stāvošu ūdeņu iemītnieks, tas dzīvo aizaugušos saldūdens ezeros un dīķos.
Laucis Latvijā ir viena no visbiežāk sastopamajām dumbrvistiņu sugām. Tas ir parasts ligzdotājs un caurceļotājs. Siltās ziemās piejūras zonā laucis ir arī parasts ziemotājs, sevišķi rietumu daļā. Latvijā mīt nominālpasuga — Fulica atra atra.[1] Laucis ir arī parasts medību objekts.[2]
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Laucis ir vidēji liels putns, un abi dzimumi izskatās vienādi.[3] Tā ķermeņa garums ir 32—42 cm,[4] spārnu izplētums 70—80 cm, svars 600—1000 g.[5] Lauča apspalvojums ir melns, tikai piere un knābis ir balts, acis koši sarkanas. Kājas pelēkas. Laucim ir daļējas peldpleznas. Uz pirkstiem ir platas ādas krokas, bet pirksti savā starpā nav savienoti.[4] Jaunie putni ir gaišāki nekā pieaugušie indivīdi, un tiem arī nav uzknābja vairoga. Melnais apspalvojums attīstās, kad laucis sasniedz 3—4 mēnešu vecumu, bet pieres vairogs attīstās tikai gada vecumā. Tā spārni ir samērā īsi un noapaļoti, līdz ar to laucis nav veikls lidotājs. Tomēr neskatoties uz savu neveiklību spārnos, migrācijas laikā tas nolido ļoti lielus attālumus.
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laucis līdzīgi kā meža pīle lielāko tiesu uzturas ūdenī.[4] Tas nav tik tramīgs kā citas dumbrvistiņu dzimtas sugas, un to bieži var novērot atklātos ūdeņos vai pastaigājoties krasta zālē. Paceļoties spārnos, tas kādu laiku skrien pa ūdeni.[2] Arī uz zemes laucis īsās distancēs pārvietojas šādi, pa īstam nepaceļoties spārnos. Laucis ir skaļš putns, tas daudz klaigā un savā starpā sasaucas, īpaši naktī. Laucis ir teritoriāls putns un pārošanās laikā kļūst agresīvs. Teritoriju sargā abi vecāki.[6] Ārpus pārošanās laika lauči mēdz izveidot nelielus barus, lai kopīgi barotos.[7] Barojoties laucis īslaicīgi ienirst, nedaudz palecoties gaisā.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lai arī lauča galvenā barība ir augi,[2] tas ir visēdājs. Laucis uzlasīs dažādus nelielus bezmugurkaulniekus, citu putnu olas, aļģes, sēklas un augļus.[8] Tas barojas gan ūdenī uz ūdens virsmas vai ienirstot, gan uz sauszemes līdzīgi kā meža pīle.
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laucis ligzdu veido niedrājā uz dūkstu pamata. Ligzdas būvniecībai tiek izmantotas kritušas niedres un zāle. Laucis būvniecībai izmanto arī dažādus krastā atrastus atkritumus, piemēram, plastikas maisiņus. Dējumā ir 5—10 olas.[2] Reizēm laucim ir vairāki perējumi sezonā (2—3). Izdzīvo tikai neliela daļa cālēnu, jo tie ir iecienīts medījums gārņiem un kaijām. Ja trūkst barības, vecāki kļūst samērā brutāli pret saviem mazuļiem. Tie knābj mazos cālēnus, kas nāk lūgties barību. Knābšana izbeidzas tikai tad, ja mazais pārstāj lūgties. Reizēm cālēns tiek noknābts līdz nāvei, ja tas nepārtrauc lūgšanos.[9]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Laucis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. februārī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Dzērvjveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ «10 Birds at ISB: Common Coot (Fulica atra)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 26. februārī. Skatīts: 2012. gada 16. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Eurasian Coot
- ↑ British Garden Birds: Coot
- ↑ Cave,A.J.; J.Visser; A.C. Perdeck. (1989). "Size and quality of the Coot (Fulica atra) territory in relation to age of its tenants and neighbours". Ardea 77: 87 - 97
- ↑ van den Hout PJ (2006) "Dense foraging flotillas of Eurasian coots Fulica atra explained by predation by Ganges soft-shell turtle Aspideretus gangeticus?". Ardea 94 (2): 271-274
- ↑ Martin R. Perrow, J. Hans Schutten, John R. Howes, Tim Holzer, F. Jane Madgwick and Adrian J. D. Jowitt (1997) "Interactions between coot (Fulica atra) and submerged macrophytes: the role of birds in the restoration process". Hydrobiologia 342/343: 241–255 doi:10.1023/A:1017007911190
- ↑ Attenborough, David (1998 Episode 9, 12 mins ff.). The Life of Birds. Princeton: Princeton University Press. ISBN 978-0-691-01633-7.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laucis |
- ARKive: Coot (Fulica atra)
- Coot Fulica atra
- IBC: Common Coot (Fulica atra) Arhivēts 2013. gada 5. jūnijā, Wayback Machine vietnē.