Latvijas kultūras kanons
Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums. Tajā iekļauti darbi septiņās kultūras nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla, kā arī ainavas. Šobrīd Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūras vērtības,[1] tiek plānots to papildināt.[2] Darbs pie kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē[1] Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā. Pie katras kultūras nozares vērtību atlases strādāja atsevišķa darba grupa. Kā paraugi tika izmantoti citu valstu — Dānijas un Nīderlandes kultūras kanoni.[3] Kanons ir saņēmis gan atzinību kā mācību materiāls,[1] gan kritiku par metodoloģijas trūkumu un nedemokrātisku pieeju tā izveidē.[2][3]
2021. gada jūnijā kanonā tika iekļautas astoņas Latvijas kanoniskās ainavas.[4]
Ietvertās kultūras vērtības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Arhitektūra un dizains
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latviešu viensēta un tās elementi 16.—21. gadsimts
- Vecrīgas siluets 13.—21. gadsimts
- Rundāles pils 1736—1740, 1763—1768
- Kristofs Hāberlands 1750—1803
- Reinholds Šmēlings 1840—1917
- Ata Ķeniņa ģimnāzija Rīgā, Tērbatas iela 15/17 1905
- Koka ēku kolekcija Rīgā (Ķīpsala, Kalnciema iela un Mūrnieku iela) 18.—21. gadsimts
- Dzintaru koncertzāle 1936—2008
- Salaspils memoriāls 1967
- Dailes teātris 1959—1976
- Andris Kronbergs (1951)
- Gunārs Birkerts (1925—2017)
- Etnogrāfiskais sēdeklis — stulpiņš 17.—21. gadsimts
- Rīgas pils Sūtņu akreditācijas zāles interjers 1923—1929
- Fotoaparāts "Minox" 1936—1937
- Mopēds "Rīga 12" 20. gadsimta 70. gadu beigas — 80. gadu sākums
- Latvijas plakāti 20. gadsimta 70.—80. gadi
- Latvijas nauda
Kino
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Lāčplēsis" (1930)
- "Baltie zvani" (1961)
- "Purva bridējs" (1966)
- "Elpojiet dziļi..." ("Četri balti krekli", 1967)
- "Nāves ēnā" (1971)
- "Ceplis" (1972)
- "Ābols upē" (1974)
- "Vecāks par desmit minūtēm" (1978)
- "Vanadziņš" (1978)
- "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981)
- "Vai viegli būt jaunam?" (1986)
- "Šķērsiela" (1988)
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eriks Ādamsons (1907—1946) "Smalkās kaites" (1937)
- Vizma Belševica (1931—2005) "Gadu gredzeni" (1969), "Dzeltu laiks" (1987), triloģija "Bille" (1995—1999)
- Uldis Bērziņš (1944—2021) dzeja
- Rūdolfs Blaumanis (1863—1908) noveles, "Indrāni" (1904)
- Aleksandrs Čaks (1901—1950) "Mana paradīze" (1932), "Mūžības skartie" (1937—1939)
- Regīna Ezera (1930—2002) "Zemdegas" (1977)
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962) "Baltā grāmata" 1921, "Aija" (1911—1925)
- Reinis un Matīss Kaudzītes (1839—1920; 1848—1926) "Mērnieku laiki" (1879)
- Kārlis Mīlenbahs (1853—1916) "Latviešu valodas vārdnīca"
- Jānis Poruks (1871—1911) "Pērļu zvejnieks" (1895)
- Rainis (1865—1929) "Gals un sākums" (1912), "Uguns un nakts" (1905)
- Kārlis Skalbe(1879—1945) "Ziemas pasakas" (1913)
- Ojārs Vācietis (1933—1983) "Si minors" (1982)
- Imants Ziedonis (1933—2013) "Es ieeju sevī" (1968), "Taureņu uzbrukums" (1988), "Epifānijas" 1. un 2. grāmata (1971—1974)
Mūzika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Emīls Dārziņš (1875—1910) "Melanholiskais valsis" simfoniskam orķestrim (1904)
- Lūcija Garūta (1902—1977) "Dievs, Tava zeme deg!" — kantāte tenoram, baritonam, korim un ērģelēm (1943)
- Jānis Ivanovs (1906—1983) simfonijas (1933—1983)
- Jurjānu Andrejs (1856—1922) "Pūt, vējiņi" — dziesma jauktam korim (1884)
- Alfrēds Kalniņš (1879—1951) solo dziesmas (1900—1949)
- Imants Kalniņš (1941) "Ceturtā simfonija" (1973)
- Jānis Mediņš (1890—1966) opera "Uguns un nakts" (1913—1919)
- Emilis Melngailis (1874—1954) "Jāņuvakars" — dziesma jauktam korim (1926)
- Johans Gotfrīds Mītels (1728—1788)
- Raimonds Pauls (1936) dziesmas
- Pēteris Vasks (1946) "Musica dolorosa" stīgu orķestrim (1983)
- Jāzeps Vītols (1863—1948) "Gaismas pils" — balāde jauktam korim (1899)
Skatuves māksla
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eduarda Smiļģa Dailes teātris no 1920. gada līdz 1960. gadam
- Alfrēda Jaunušana vadītais Nacionālais teātris (LPSR A. Upīša Akadēmiskais drāmas teātris) no 1967. gada līdz 1981. gadam
- Ādolfa Šapiro Jaunatnes teātris 20. gadsimta 60. un 80. gadi
- Alvja Hermaņa Jaunais Rīgas teātris no 1993. gada
- Alekša Mierlauka inscenētais Raiņa "Uguns un nakts" uzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā
- Pētera Pētersona iestudētais Aleksandra Čaka "Spēlē, spēlmani" Jaunatnes teātrī 1972. gadā
- Arnolda Liniņa iestudētais Henrika Ibsena "Brands" uzvedums Dailes Teātrī 1975. gadā
- Oļģerts Kroders un viņa domu biedru teātris 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē un 70. gadu sākumā
- Pēteris Pētersons un viņa dzejas teātris 20. gadsimta 60.—70. gados
- Māra Ķimele un viņas psihoanalītiskais teātris
- Antra Liedskalniņa — viena no spilgtākajām dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvēm Latvijā
- Uldis Pūcītis — viens no spilgtākajiem dzīvā procesa aktieru tipa pārstāvjiem Latvijā
- Roberta Ligera vadītā "Rīgas pantomīma" 20. gadsimta 60. gadu beigās — 70. gados
- Helēnas Tangijevas-Birznieces radošais ieguldījums Latvijas baleta mākslas nozarēs
- Aleksandrs Lembergs un Latvijas balets 20. gadsimta 60.—80. gados.
Tautas tradīcijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvju dainas
- Dziesmu teikšana vilcēju daudzbalsībā
- Kokles un koklēšana
- Tautas tērps
- Lielvārdes josta
- Dziesmu svētki
- Rudzu maize
- Latgales podniecība
- Jāņi
- Kapu kopšanas tradīcija
- Maija dziedājumi pie krusta un mirušo ofīcijs Latgalē un Augšzemē
- Suitu kultūrtelpa
- Lībiešu tradicionālā kultūra
Vizuālā māksla
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nikolauss Sefrenss jaunākais (1662—1710) Liepājas Sv. Annas baznīcas altāra retabls (1697)
- Janis Rozentāls (1866—1916) "Pēc Dievkalpojuma (No baznīcas)" (1894)
- Vilhelms Purvītis (1872—1945) ainavas: "Pavasara ūdeņi (Maestoso)" (~1910), "Ziema" (~1908), "Pavasarī (Ziedonis)" (1933—1934)
- Johans Valters (1869—1932) "Peldētāji zēni" (~1900)
- Jānis Jaunsudrabiņš (1877—1962) ilustrācijas Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai" (1914)
- Jēkabs Kazaks (1895—1920) "Bēgļi" (1917)
- Jāzeps Grosvalds (1891—1920) Strēlnieku sērijas darbi (1916—1917)
- Teodors Zaļkalns (1876—1972) Sēdošā māmiņa (1916—1923)
- Kārlis Zāle (1888—1942) Monumentālā tēlniecība: Brāļu kapu ansamblis (1924—1936) un Brīvības piemineklis (1931—1935)
- Darbnīcas "Baltars" porcelāns (1925—1928)
- Niklāvs Strunke (1894—1966) "Cilvēks, kas ieiet istabā" (1927)
- Ģederts Eliass (1887—1975) "Pie akas" (~1935)
- Kārlis Padegs (1911—1940) sērija "Sarkanie smiekli" (1930—1931)
- Boriss Bērziņš (1930—2002) "Mākslinieks un modelis" (1985)
- Egons Spuris (1931—1990) cikls "Rīgas proletāriešu rajoni 19. gs. beigas, 20. gs. sākums" 20. gadsimta 70.—80. gadi
-
Vilhelms Purvītis "Pavasara ūdeņi (Maestoso)" (~1910)
-
Johans Valters "Peldētāji zēni" (~1900)
-
Jēkabs Kazaks "Bēgļi" (1917)
-
Kārlis Zāle, Brīvības pieminekļa fragments "Tēvzemes sargi"
Ainavas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Abavas senielejas ainava
- Daugavas ainava
- Zemgales līdzenuma ainava
- Gaujas senielejas ainava
- Latgales ezeraines ainava
- Latvijas mežu ainava
- Piejūras ainava
- Vidzemes pauguraiņu ainava
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Latvijas kultūras kanons». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
- ↑ 2,0 2,1 «Sabiedrības saliedētības komisija definējusi pamatprincipus Latvijas kultūras kanona atjaunošanas koncepcijai». 2013. gada 20. februārī. Skatīts: 2013. gada 16. martā.
- ↑ 3,0 3,1 «Kultūras kanons — kritēriju kopums vai savārstījums?». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. martā. Skatīts: 2013. gada 24. martā.
- ↑ «Daba, kas iedvesmo kultūru – kultūras kanonu papildina Latvijas kanoniskās ainavas». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-06-07.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas kultūras kanons Projekta mājas lapa.
|