Latgalieši
 | Šī raksta faktu patiesums tiek apšaubīts. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, apšaubāmos faktus izņemot vai pievienojot tiem atsauces. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 150–200 tūkstoši cilvēku (pēc citām aplēsēm — vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku) | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Latgale, Rīga un Pierīga | |
| Valodas | |
| latgaliešu, latviešu, krievu[nepieciešama atsauce] | |
| Reliģijas | |
| katoļticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| latvieši, lietuvieši | |
Latgalieši (latgaliešu: latgali, latgalīši) ir latviešu subetniskā grupa, Latgales pamatiedzīvotāji, vēsturiski runā latgaliešu valodā.
Reizēm tiek lietots apzīmējums "latgaļi", lai uzsvērtu pēctecību un saikni starp senajiem latgaļiem un mūsdienu latgaliešiem.[1]
Skaits
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latgaliešu skaita aplēses Latvijā apgrūtina tas, ka viņi netiek atsevišķi izdalīti ne tautas skaitīšanā, ne citos valsts statistikas pētījumos, bet gan pieskaitīti latviešiem.
Saskaņā ar 2000. gadu sākuma datiem Latvijā latgaliešu valodu regulāri lietoja ap 150—200 tūkstoši cilvēku (lai gan 20. gadsimta sākumā šis skaits varēja sasniegt pat pusmiljonu cilvēku).[2] Pēc dažiem aprēķiniem latgalieši veido no 11 līdz 22% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, tomēr saskaņā ar 2011. gada tautas skaitīšanas oficiālajiem datiem latgaliešu valodu ikdienā lietoja aptuveni 165 tūkstoši jeb 8,8% Latvijas iedzīvotāju, bet Latgalē pastāvīgo latgaliešu valodas lietotāju īpatsvars sasniedza 35,5%, visbiežāk latgaliešu valodā tiek lietota Kārsavas, Baltinavas un Varakļānu novados.[3] Salīdzinoši daudz latgaliešu valodas lietotāju ir sastopami arī Rīgā — 29,4 tūkst. un Pierīgas reģionā 14,4 tūkst.[4]
Ievērojami latgalieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nikodems Rancāns — katoļu garīdznieks, Latgales Atmodas kustības darbinieks, rakstnieks
- Francis Kemps — literāts, politiķis un kultūras darbinieks
- Francis Trasuns — kultūras un garīgais darbinieks, valstsvīrs un literāts
- Aloizs Trūps — Krievijas cara Nikolaja II ģimenes kalpotājs
- Vladislavs Rubulis — Latvijas politiķis, farmaceits un sabiedrisks darbinieks
- Jānis Klīdzējs — rakstnieks un dzejnieks
- Francisks Varslavāns — gleznotājs, Rēzeknes mākslinieku kopas dibinātājs
- Anna Dimante — trimdas publiciste un rakstniece
Skatīt vēl
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Portals lakuga.lv. «Latgali i latgalīši – voi ir atškireiba storp terminim?». lakuga.lv (latg-LTG), 2020-08-24. Skatīts: 2024-01-06.
- ↑ «Cik mūsu ir? Kas mēs esam?». Latvijas Vēstnesis (latviešu). Skatīts: 2023-10-18.
- ↑ «Latgaliešu valodu ikdienā lieto 8,8% Latvijas iedzīvotāju». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-18.
- ↑ «Latviešu valodas paveida -latgaliešu valodas lietošana». stat.gov.lv (latviešu). Skatīts: 2023-10-18.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Latgalieši.
|