Pāriet uz saturu

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums

Vikipēdijas lapa
Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums (2014)

Krievijas Federācijas administratīvais iedalījums ir vairāku līmeņu pārvaldes sistēma. Saskaņā ar 2001. gada 17. decembra federālo konstitucionālo likumu Nr.6-FKZ “Par uzņemšanas kārtību Krievijas Federācijā un jauna Krievijas Federācijas subjekta veidošanu tās struktūrā” Krievijas Federācijai var pievienot citu valsti vai tās daļu un izveidot jaunu federācijas subjektu.[1]

Atbilstoši šim likumam, Krievijas—Ukrainas kara laikā Krievijas Federācija sāka patvarīgi paplašināt savu teritoriju un anektēja daļu no Ukrainas. Pēc Krimas aneksijas 2014. gadā pievienoja divus, bet 2022. gada 30. septembrī vēl četrus federālos subjektus. Krievijas prezidents Putins apgalvoja, ka miljoniem "krievu pasaules" iemītnieku sapņojot atgriezties savā "īstajā dzimtenē", no kuras tika nošķirti pēc PSRS sabrukuma 1991. gadā.[2]

Administratīvo līmeņu shēma

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1. līmenis 2. līmenis 3. līmenis 4. līmenis
8 federālie apgabali
87 federācijas subjekti (ieskaitot anektēto Ukrainas teritoriju):
22 republikas,
46 apgabali,
9 novadi,
1 autonomais apgabals,
6 autonomie apvidi
1821 rajoni,
517 pilsētu apgabali
1711 pilsētciematu apmetnes,
18833 lauku apmetnes
1100 pilsēta,
1286 pilsētas tipa apmetnes,
153 125 ciemu padomes
3 federālās nozīmes pilsētas:
Maskava 12 administratīvie rajoni 125 rajoni,
21 apmetne
Sanktpēterburga 18 rajoni 81 pašvaldības apgabali,
21 ciemi,
9 pilsētas
Sevastopole (anektētā Ukrainas teritorija) 9 pašvaldības apgabali

Pirmā līmeņa administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas Federācijas administratīvā iedalījuma pirmais līmenis ir Krievijas Federācijas subjekti. 2014. gada 18. martā bija 85 subjekti. Tos veidoja republikas (22), novadi (9), apgabali (46), Krievijas Federācijas federālas nozīmes pilsētas (3), autonomie apvidi (4) un autonomais apgabals (1). Federālie subjekti sīkāk iedalās 2027 rajonos. Pēc Ukrainas daļu aneksijām Krievijas—Ukrainas kara laikā federālo subjektu skaitu vardarbīgi palielināja, okupētajās teritorijās rīkojot viltus referendumus.

republikas
novadi
apgabali
federālās nozīmes pilsētas
autonomais apgabals
autonomie apvidi

Otrā līmeņa administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]