Krasnoje Selo (krievu: Красное Село) ir pilsēta Krievijā uz dienvidiem no Sanktpēterburgas centra. Administratīvi ietilpst Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
Krasnoje Selo atrodas Ižoras pacēlumā, kura pakājē atrodas ezers un Dudergofkas upe. Caur pilsētu iet dzelzceļš un tajā atrodas dzelzceļa stacija Krasnoje Selo.
Apdzīvota vieta 1714. gadā, kad Pēteris I šeit izveidoja papīra dzirnavas un pārvietoja zemniekus no Maskavas apkaimes. 1765. gadā šeit tika izvietotas Sanktpēterburgas garnizona gvardes daļas. Katrīnas II laikā šeit regulāri notika lieli manevri, ierindas skates un parādes. 19. gadsimta beigās pie pilsētas izveidojās milzīgs militārais komplekss, dēvēta par "Krievijas Impērijas vasaras militāro galvaspilsētu". 1884. gadā Aleksandrs Možaiskis šeit veica savus aviolidojumus. 1914. gada 25. jūlijā Nikolajs II šeit vadīja ministru kabineta sēdi, kuras rezultātā Krievija nolēma iesaistīties Austroungārija un Serbijas konfliktā, iesaistoties Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā pie pilsētas tika sakautas Judeņiča daļas. 1925. gadā Krasnoje Selo ieguva pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 12. septembra līdz 1944. gada 19. janvārim - vācu okupācijā. Šajā laikā Krasnoje Selo uzturējās arī Latviešu policijas bataljonu daļas. 1973. gadā Krasnoje Selo tika iekļauta Sanktpēterburgas sastāvā.