Krāsu terapija
Krāsu terapija jeb hromoterapija ir ezoteriska misticisma teorija par apkārtējā vidē redzamo krāsu dziednieciskajām īpašībām, kas atvasināta no psihologu atziņas, ka apkārtējās vides krāsu gamma var ietekmēt cilvēka emocionālo stāvokli.
Šīs teorijas piekritēji uzskata, ka ar krāsu terapijas palīdzību varot dziedināt atsevišķu ķermeņa daļu slimības vai atsevišķus orgānus, kas pamatota ar t.s. krāsu vibrāciju enerģijas izmantošanu diagnozes noteikšanā, slimību ārstēšanā un ķermeņa bioritmu koriģēšanā. Pieaudzis cilvēks krāsas vienlaikus uztverot trijos līmeņos: apzinātajā (ceļa zīmes), zemapziņas (sarkanais — drosme, zilais — saprāts) un bezapziņas (sarkanais paātrina pulsu, zilais — palēnina). Katrai krāsai esot sava vibrācija, līdz ar to ķermenis krāsas uztverot ne tikai ar redzi, bet ar "katru ķermeņa šūnu". Ja medicīnā krāsu ietekmi izmanto stresa stāvokļu profilaksē, tad krāsu terapijas piekritēji uzskata, ka tā derīga itin visa: galvassāpju, miega traucējumu, hroniskā noguruma sindroma, neirožu, elpošanas orgānu saslimšanu, kustību traucējumu, kuņģa-zarnu trakta, sirds-asinsvadu un acu saslimšanu, vairogdziedzera disfunkcijas, locītavu slimību un citu saslimšanu ārstēšanā.[1] Pamatkrāsu apzīmēšanai ir piemeklēti latīņu alfabēta burti (citi alfabēti vai hieroglifi neder), un "par harmonisku tiek uzskatīts cilvēks, kura vārdā ir visas varavīksnes krāsas" - tās krāsas, kuras vārdā un uzvārdā trūkstot, jācenšoties kompensēt, tās uzņemot ikdienā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ * Krāsu terapija, netradicionālā medicīna. - irlaiks.lv Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.