Kardiopulmonālā reanimācija
Kardiopulmonālā reanimācija (KPR) ir ārkārtas procedūra, kurā bieži tiek kombinētas krūškurvja kompresijas ar mākslīgo ventilāciju, lai manuāli saglabātu neskartu smadzeņu darbību, līdz tiek veikti turpmāki pasākumi, lai atjaunotu spontānu asinsriti un elpošanu cilvēkam, kuram ir sirds apstāšanās. Ieteicams tiem, kuri nereaģē, neelpo vai elpo, piemēram, agonāla elpošana.[1]
KPR ietver krūškurvja saspiešanu pieaugušajiem no 5 un 6 cm dziļi un ar ātrumu vismaz 100 līdz 120 minūtē.[2] Glābējs var arī nodrošināt mākslīgo ventilāciju, vai nu izelpojot gaisu subjekta mutē vai degunā (atdzīvināšana no mutes mutē), vai izmantojot ierīci, kas iespiež gaisu subjekta plaušās (mehāniskā ventilācija). Pašreizējie ieteikumi liek uzsvaru uz agrīnu un kvalitatīvu krūškurvja kompresiju, nevis mākslīgo ventilāciju; Neapmācītiem glābējiem ir ieteicama vienkāršota KPR metode, kas ietver tikai krūškurvja saspiešanu.[3] Tomēr bērniem tikai kompresijas var izraisīt sliktākus rezultātus, jo bērniem problēma parasti rodas elpošanas, nevis sirds problēmu dēļ.[1] Krūškurvja saspiešanas un elpošanas attiecība pieaugušajiem ir no 30 līdz 2.
Maz ticams, ka tikai ar KPR pietiktu, lai atjaunotu sirdsdarbību. Tās galvenais mērķis ir atjaunot daļēju ar skābekli bagātinātu asiņu plūsmu uz smadzenēm un sirdi. Mērķis ir aizkavēt audu nāvi un pagarināt īsu iespēju veiksmīgai atdzīvināšanai bez neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem. Lai atjaunotu dzīvotspējīgu jeb "perfuzējošu" sirds ritmu, parasti ir jāievada elektrošoks subjekta sirdij, ko sauc par defibrilāciju. Defibrilācija ir efektīva tikai noteiktiem sirds ritmiem, proti, kambaru fibrilācijai vai bezpulsa ventrikulārai tahikardijai, nevis asistolijai vai bezpulsa elektriskās aktivitātes gadījumā. Ja nepieciešams, ieteicams veikt agrīnu šoku. KPR var izraisīt sirds ritmu, kas var būt šokējams. Parasti KPR tiek turpināts, līdz personai ir spontānas asinsrites atgriešanās (ROSC) vai tiek pasludināta par mirušu.[4]
Izmantošana medicīnā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]KPR ir indicēta jebkurai personai, kura nereaģē un neelpo vai elpo tikai neregulāras agonālas elpas laikā, jo visticamāk, ka viņam ir sirds apstāšanās.[5] :S643Ja cilvēkam joprojām ir pulss, bet viņš neelpo (elpošanas apstāšanās), piemērotāka var būt mākslīgā ventilācija, taču, tā kā cilvēkiem ir grūtības precīzi novērtēt pulsa esamību vai neesamību, KPR vadlīnijas iesaka neprofesionāļiem nodot tikmēr pulsa pārbaudi veselības aprūpes speciālistiem.[6] Tiem, kuriem sirdsdarbības apstāšanās traumas dēļ, KPR tiek uzskatīta par veltīgu, bet tomēr ieteicamu.[7] Var palīdzēt novērst pamatcēloņus, piemēram, sasprindzinājuma pneimotoraksu vai perikarda tamponādi.[7]
Efektivitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]KPR apgādā ķermeni un smadzenes ar skābekli, lai nodrošinātu defibrilāciju un uzlabotu dzīvības atbalstu. Pat "nešokējoša" ritma gadījumā, piemēram, bezpulsu elektriskās aktivitātes (PEA) gadījumā, kad defibrilācija nav indicēta, efektīva KPR ir ne mazāk svarīga. Lietojot vienu pašu, KPR radīs dažas pilnīgas atveseļošanās, lai gan rezultāts bez KPR ir gandrīz vienmērīgi letāls.[8]
Pētījumi liecina, ka tūlītēja KPR, kam seko defibrilācija 3—5 minūšu laikā pēc pēkšņas VF sirds apstāšanās, ievērojami uzlabo dzīvildzi. Tādās pilsētās kā Sietla, kur KPR apmācība ir plaši izplatīta un ātri seko defibrilācija, ko veic NMP darbinieki, izdzīvošanas rādītājs ir aptuveni 20 procenti visu iemeslu dēļ un pat 57 procenti, ja tiek novērota elektriski "šokējoša" sirds darbības apstāšanās.[9] Tādās pilsētās kā Ņujorka bez šīm priekšrocībām izdzīvošanas rādītājs ir tikai 5 procenti šokējoša sirdsdarbības apstāšanās gadījumā.[10] Līdzīgi KPR slimnīcā ir veiksmīgāka, ja tiek novērota sirdsdarbības apstāšanās vai tie atrodas intensīvā terapijas nodaļā, vai pacientiem, kuri valkā sirds monitorus, kur apstāšanās tiek pamanīta nekavējoties.[11][12]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Atkins, Dianne L.; Berger, Stuart; Duff, Jonathan P.; Gonzales, John C.; Hunt, Elizabeth A.; Joyner, Benny L.; Meaney, Peter A.; Niles, Dana E. et al. (2015-11-03). "Part 11: Pediatric Basic Life Support and Cardiopulmonary Resuscitation Quality: 2015 American Heart Association Guidelines Update for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care" (en). Circulation 132 (18_suppl_2). doi:10.1161/CIR.0000000000000265. ISSN 0009-7322.
- ↑ "Part 1: Executive Summary: 2015 American Heart Association Guidelines Update for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care". Circulation 132 (18 Suppl 2): S315–67. November 2015. doi:10.1161/cir.0000000000000252. PMID 26472989.
- ↑ "Bystander CPR and survival". Singapore Medical Journal 52 (8): 573–5. August 2011. PMID 21879214.
- ↑ Howard A. Werman, K Karren, Joseph Mistovich. Prehospital Emergency Care (10th izd.). Pearson Education, Inc., 2014. 410, 426. lpp. ISBN 978-0-13-336913-7.
- ↑ "Part 1: executive summary: 2010 American Heart Association Guidelines for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care". Circulation 122 (18 Suppl 3): S640–56. November 2010. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.970889. PMID 20956217.
- ↑ (), "European Resuscitation Council. «Part 2: Adult basic life support». Guidelines for resuscitation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-05-30. Skatīts: 2012-03-28.
- ↑ 7,0 7,1 "Part 12: cardiac arrest in special situations: 2010 American Heart Association Guidelines for Cardiopulmonary Resuscitation and Emergency Cardiovascular Care". Circulation 122 (18 Suppl 3): S829–61. November 2010. doi:10.1161/CIRCULATIONAHA.110.971069. PMID 20956228.
- ↑ Sarver Heart Center. «Frequently Asked Questions about Chest-Compression-Only CPR». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-19. Skatīts: 2013-10-18.
- ↑ Public Health - Seattle, King County. «Heart attack survival rate continues to climb in King County». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-22. Skatīts: 2013-10-18.
- ↑ Resuscitation Academy. «About». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-10-19. Skatīts: 2013-10-18.
- ↑ "Hospital variation in survival after in-hospital cardiac arrest" (EN). Journal of the American Heart Association 3 (1): e000400. January 2014. doi:10.1161/jaha.113.000400. PMC 3959682. PMID 24487717.
- ↑ "In-hospital cardiac arrest: impact of monitoring and witnessed event on patient survival and neurologic status at hospital discharge". Resuscitation 82 (7): 845–52. July 2011. doi:10.1016/j.resuscitation.2011.02.028. PMID 21454008.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kardiopulmonālā reanimācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)