Pāriet uz saturu

Kaitbords

Vikipēdijas lapa
Kaitsērfošana Filipīnās

Kaitbords (kaitošana, kaitings, pūķošana, kaitsērfings no angļu: kitesurfing, kiteboarding) ir sporta veids, kurā, izmantojot vadāmu liela izmēra pūķi, sportists ar vēja spēku burā pa ūdeni, ledu vai sauszemi.

Ūdenī visbiežāk tiek lietoti dēļi:

  • divvirzienu dēļi, ar kuriem iespējams braukt abos virzienos, nemainot stāju (angl. twintip);
  • kaitošanai paredzētie sērfošanas dēļi (angl. surfboard, wave-board, directional board);
  • sacīkšu formulas dēļi un slaloma dēļi (angl. course board, raceboard, slalom board);
  • dēļi ar zemūdens spārniem (angl. foilboard).
Nedēļas žurnāla "Atpūta" (Nr.118, 4.02.1927.) vāka noformējums ar Aleksandra Apsīša zīmējumu "Ar burām uz ezera", kurā attēlota kaitbodrošana ziemā ar buru un slidām uz ezera ledus.

Ziemā (uz ledus, sniega, kalnos) parasti izmanto sniega dēļus, kalnu slēpes un slidas. Braukšanai pa sauszemi mēdz izmantot lielriteņu dēļus (landbordus, dirtbordus) vai pludmales trīsriteņu bagijus (angl. buggy).

Latvijā kaitborda pirmsākumi meklējami ap 1998. gadu.

Lai kaitotu, nepieciešams šāds inventārs:

  • Pūķis jeb kaits: visbiežāk lietotie ir piepūšamie pūķi (piepūšama ir priekšējā mala un ribas, kas piešķir pūķim stingra spārna formu), lieto arī "matračveida" pūķus (līdzīgus paraplāniem vai izpletņiem), kuriem spārna formu piešķir ienākošā gaisa plūsma;
  • Vadības sistēma jeb stūre, (angl. bar) kas sastāv no stūres stieņa, četrām vai piecām auklām, kas stieni saista ar pūķi, cilpas, ar ko vadības sistēmu piestiprina pie trapeces, regulēšanas sistēmas un drošības sistēmas (iesk. atsaiti jeb leash);
  • Trapece (jostas trapece vai sēdtrapece, tiek aplikta attiecīgi ap vidukli vai sēžamvietu), aiz kuras pūķis velk kaitotāju;
  • Hidrotērps siltumam — Latvijā nepieciešams gandrīz vienmēr. Vēsākā laikā nepieciešami arī neoprēna zābaciņi, cimdi un kapuce vai cepure.
  • Dēlis — kāds no iepriekšējā sadaļā aprakstītajiem.

Par visizplatītāko disciplīnu var uzskatīt frīraidu (angl. freeride), kur kaitotājs vizinās savam priekam. Populārs ir arī frīstails (angl. freestyle) veikstils, 'lēcienu stils' ir lekšana (no gluda ūdens, viļņiem, speciālām konstrukcijām) ar dažādiem pagriezieniem, pārtvērieniem. Latvijā notiek sacensības arī kursa braukšanā (angl. course racing), kur pēc iespējas ātrāk jānobrauc pretvēja-pavēja kurss (kā buru jahtu sacīkstēs) un slalomā (kurss jāveic sānvējā vai daļēji pa vējam). Izplatīta ir arī braukšana pa viļņiem (vairāk Latvijas rietumu krastā, kur ir lielāki un piemērotāki viļņi); arī šajā disciplīnā tiek organizētas sacensības.

Internetā ir daudz tekstuālu un video materiālu par pirmajiem soļiem kaitbordā, tomēr ļoti ieteicams mācīties pieredzējuša kaitotāja vai profesionāla instruktora vadībā, lai sistemātiski un praktiski apgūtu visus drošības aspektus. Galvenie drošības principi ir:

  • Izvēlieties piemērotu vietu un vēja virzienu; iepriekš plānojiet savu maršrutu tā, lai nelaimes gadījumā vēja virziens (un straumes) jums palīdzētu nokļūt izkāpšanai piemērotā krasta vietā. Nekaitojiet vējā, kas var aizpūst jūs prom no krasta, ja vien neesat nodrošinājies ar glābšanas laivu.
  • Iepazīstieties ar katras vietas īpašajiem apstākļiem: straumēm, akmeņiem, ūdenszālēm, zvejnieku tīkliem, moliem, un citiem iespējami bīstamiem priekšmetiem.
  • Iepazīstieties ar laika prognozi, izvairieties no apstākļiem, kad tiek prognozēta strauja vēja virziena vai stipruma maiņa, negaisa tuvošanās. Uzmanīgi vērojiet apstākļus arī kaitošanas laikā, it īpaši izmaiņas vēja stiprumā un virzienā.
  • Izvēlieties vēja stiprumam atbilstošu pūķa izmēru. Pārbaudiet vēja stiprumu pirms pūķa pacelšanas gaisā. Ja ir šaubas, konsultējieties ar citiem kaitotājiem par apstākļiem piemērotāko izmēru. Nekaitojiet bīstami stiprā vējā.
  • Uzmanieties no vēja, kas ir nevienmērīgs un brāzmains. Pārziniet iespējamās vēja izmaiņu zonas savā maršrutā: aizvēja zonas, kur vējš var pēkšņi noplakt un stipra vēja joslas.
  • Pirms kaitošanas rūpīgi pārbaudiet inventāru: pūķa stāvokli (vai nekas nav ieplīsis, vai nelaiž ārā gaisu), auklu stāvokli (vai auklas ir pareizi piestiprinātas un ir labā stāvoklī), stūri, drošibas sistēmu stāvokli un darbību.
  • Nepaceliet un nenolaidiet pūķi nedrošos apstākļos: ja tas var apdraudēt tuvumā esošos cilvēkus, vai ir šķēršļi (koki, stabi, konteineri, dažādi priekšmeti), kas varētu traucēt drošu pacelšanu vai nolaišanu. Ja ir iespējams, izmantojiet citu kaitotāju palīdzību, it īpaši stipra vēja apstākļos.
  • Krastā neatstājiet pūķi nenostiprinātu un nepieskatītu.
  • Bez vajadzības nestāviet krastā ar gaisā paceltu pūķi. Vienmēr rūpīgi uzmaniet lidojošu pūķi.
  • Drošāk ir kaitot vietā, kur ir citi kaitotāji, kuri vajadzības gadījumā var jums palīdzēt. Vērojiet, vai citiem nav nepieciešama palīdzība.
  • Turieties drošā attālumā no citiem kaitotājiem, vindsērferiem, laivām, peldētājiem un jebkuriem šķēršliem. Neapdraudiet un nebaidiet citus, braucot tuvu tiem garām vai lidinot pūķi pāri viņiem. Pirms kaitot ar citiem bariņā, uzziniet un izprotiet samainīšanās likumus uz ūdens! Tas ir kritiski svarīgi un var būt arī ļoti bīstami!
  • Apzinieties savas spējas un prasmju līmeni, nepārvērtējiet tos. Nekaitojiet līdz pārgurumam un nosalšanai.
  • Nebrauciet pārāk tālu no krasta, lai kļūmes gadījumā jūs vienmēr varētu atgriezties arī bez pūķa (tik tālu, cik spējat atpeldēt līdz krastam, rēķnoties ar straumi un viļņiem). Ir gadījies, ka cilvēks krīt panikā lielos viļņos 50 metrus no krasta un sāk slīkt, aizrijoties ar ūdeni, neskatoties uz hidrotērpu, kurš tur virs ūdens. Apzinieties savas spējas nekrist panikā! Katram gadījumam ņemiet līdzi kādu komunikācijas ierīci (piem. mobilo telefonu ūdensdrošā maciņā).

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]