Johans Kaspars Lafaters

Johans Kaspars Lafaters jeb Lavāters (Johann Kaspar Lavater) (dzimis 1741. gada 15. novembrī Cīrihē, miris 1801. gada 2. janvārī turpat) bija šveiciešu dzejnieks un fiziognoms. Rakstīja vāciski.

Piedzima Cīrihē, kur skolas laikā iedraudzējās ar nākamo gleznotāju Fisli. Studēja teoloģiju, pēc tam ceļoja pa Vāciju. Pēc atgriešanās Cīrihē kalpoja par garīdznieku, publicēja dzejas. Pazīstama ir Lafatera polemika ar filozofu Mozesu Mendelszonu un Gothardu Frīdrihu Stenderu.

Otrās koalīcijas kara laikā 1799. gadā, kad franči ieņēma Cīrihi, Lafateru sašāva kāds grenadieris, un pēc gada viņš mira.

Lafaters mūsdienās būtu pilnīgi aizmirsts, ja viņš savas dzīves laikā neizdotu grāmatu "Fiziognomikas pamati" (Physiognomische Fragmente zur Beförderung der Menschenkenntnis und Menschenliebe) (1775-1778), kura tiek uzskatīta par fiziognomikas (cilvēka rakstura noteikšana pēc sejas) klasiku. Citu starpā, šis darbs ietekmējis Onorē de Balzaka uzskatus.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johans Kaspars Lafaters.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)