Pāriet uz saturu

Halmahera

Vikipēdijas lapa
Halmahera
Pulau Halmahera
Halmahera
Halmahera (Indonēzija)
Halmahera
Halmahera
Ģeogrāfija
Koordinātas 0°36′N 127°52′E / 0.600°N 127.867°E / 0.600; 127.867Koordinātas: 0°36′N 127°52′E / 0.600°N 127.867°E / 0.600; 127.867
Arhipelāgs Moluku salas
Platība 17 780 km²
Garums 366 km
Platums 159 km
Augstākais kalns Gamkonora
1635 m
Administrācija
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Province Ziemeļmoluku
Lielākā pilsēta Tobelo
Demogrāfija
Iedzīvotāji 449 938
Blīvums 25,3/km²
Pamatiedzīvotāji tobelo, bugi
Halmahera Vikikrātuvē

Halmahera (indonēziešu: Pulau Halmahera) ir sala Indonēzijā, Moluku arhipelāga lielākā sala.[1] Administratīvi ietilpst Ziemeļmoluku provincē.

Halmahera izvietojusies Indonēzijas ziemeļaustrumos. Austrumos tās krastus apskalo Halmaheras jūra, rietumos — Moluku jūra. Ziemeļos Morotai šaurums to atdala no Morotai salas, dienvidos Obi šaurums — no Obi salām, bet dienvidrietumos Patinti šaurums — no Bačanu salām. Sala vulkāniskas izcelsmes, reljefs kalnains, augstākā virsotne ir Gamkonora (1635 m vjl) salas ziemeļdaļā. Biežas zemestrīces, vairāki aktīvi vulkāni (Dukono, Ibu, Gamkonora). Krasti stipri izroboti, daudz līču un pussalu. Piekrastē daudz mazāku saliņu un rifu.

Salu šķērso ekvators; tajā valda tropiskais klimats. Ainavā dominē tropiskie lietusmeži. Daudz endēmu augu un dzīvnieku sugu. Salas ziemeļaustrumos izveidots Akatadžaves-Lolobatas nacionālais parks.

Mazapdzīvotā Halmahera (agrāk zināma arī kā Džailolo) jau ilgu laiku atradās Ternates un Tidores ietekmē, kas ir nelielas salas pie Halmaheras rietumu krasta. Pirms Nīderlandes Austrumindijas kompānijas kolonizēšanas arhipelāgā abās salās bija izveidojušies nozīmīgi sultanāti. Otrā pasaules kara laikā salu ieņēma japāņi, kas Kau līcī uzcēla militāro bāzi.

1999. un 2000. gadā sala bija asiņainu konfliktu vieta starp musulmaņiem un kristiešiem, kas bija izplatījušies no Ambonas salas. Šie konflikti prasīja tūkstošiem dzīvību.

Kalnainā un tropu mežiem klātā Halmahera vēsturiski bijusi retāk apdzīvota, kā citas Indonēzijas salas. Salu apdzīvo vairākas tautas, kas lingvistiski pieder malajiešu-polinēziešu valodām salas dienviddaļā, bet ziemeļos — papuasu valodām. Ap 80% iedzīvotāju ir musulmaņi, bet 20% — kristieši.

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 249. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]