Embūtes kauja (1244)
Embūtes kauja | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
Kauja notika pie Embūtes pilskalna netālu no tagadējās Latvijas-Lietuvas robežas (kartē apzīmēta kā Kurzemes bīskapa teritorija). | |||||||
| |||||||
Karotāji | |||||||
Lietuvas dižkunigaitija |
Livonijas ordenis (Embūtes pils garnizons, Kuldīgas komtura karadraudze un Kursas vasaļu karaspēks) | ||||||
Komandieri un līderi | |||||||
Mindaugs | Berneks no Hārenes | ||||||
Spēks | |||||||
30 000 (pēc Atskaņu hronikas) | 500 kuršu karavīri un 30 ordeņa bruņinieki | ||||||
Zaudējumi | |||||||
ap 1500 nogalināti | nezināms skaits kuršu karavīru un četri bruņinieki |
Embūtes kauja notika 1244. gadā pēc tam, kad Livonijas ordeņa Kuldīgas pils karadraudze 1243. gadā ieņēma Embūtes pilskalnu, kas atradās apmēram 50 km uz dienvidiem no Kuldīgas pie Ventas tirdzniecības ceļa uz Dienvidkursas zemēm. Lietuvas dižkunigaitis Mindaugs savāca lielu karaspēku, kurā pēc hronikas ziņām ietilpa līdz 30 000 karavīru, un caur Žemaitiju un Dienvidkursu devās pret Embūtes pilskalnu. Kāds ziņotājs brīdināja Kuldīgas garnizonu par lietuviešu karaspēka tuvošanos, tādēļ viņi sapulcināja savus kuršu vasaļus un 30 ordeņa brāļu vienība bruņnieka Berneka no Hārenes vadībā kopā ar 500 vīru stipro kuršu karaspēku devās uz Embūti.
Pie Embūtes pils tie mežā ierīkoja slēpni un vēroja lietuviešu uzbrukumu pilij ar aplenkuma iekārtām. Kad lietuvieši bija iekarsuši kaujā, vācu un kuršu jātnieku karaspēks pēkšņi strauji devās uzbrukumā no aizmugures. Lietuvieši metās bēgt un kaujā zaudēja vairāk kā 1500 kritušo. Livonijas ordenis esot zaudējis tikai četrus kritušos un nezināmu skaitu kuršu karotāju.
Embūtes kaujas apraksta iespaidā Rainis radījis traģēdiju "Indulis un Ārija" (1911).