Ežēns Fransuā Vidoks
| ||||||||||||
.svg){kind=small}
Ežēns Fransuā Vidoks (franču: Eugène-François Vidocq; dzimis 1775. gada 24. jūlijā, miris 1857. gada 11. maijā) bija franču noziedznieks un detektīvs, kura stāsts ir iedvesmojis vairākus rakstniekus, tai skaitā Viktoru Igo un Onorē de Balzaku.
Vidoks ir pirmais pasaulē zināmais privātdetektīvs.
Piedzimis maiznieka ģimenē, pusaudža gados sāka kriminālas darbības, tai skaitā naudas zagšanu un cilvēku nogalināšanu (bija nogalinājis vismaz vienu cilvēku).[1] Tika iesaukts armijā Lielās franču revolūcijas laikā.[1] 1796. gadā Vidokam tika piespriesti spaidu darbi par palīdzēšanu izbēgt noziedzniekiem, tomēr pēc dažiem gadiem viņš aizbēga.[1]
1809. gadā Vidoks pieteicās strādāt policijas labā, lai tiktu saīsināts viņa cietumsods.[1] Sākumā strādājis par spiegu cietumā, vēlāk pēc inscenētās izbēgšanas no cietuma strādāja par detektīvu.[1] 1811. gadā Vidoks kļuva par detektīvu vienības priekšnieku, pēc diviem gadiem ieguva nosaukumu Sûreté Nationale ("Nacionalā drošība").[1] Šajā vienībā tika nolīgtas tikai personas ar kriminālu pagātni.[1] Vēlāk pārtrauca sadarboties ar policiju, 1832. gadā atvēra savu detektīvu biroju.[1]
Vidoks lika pamatu daudzām mūsdienās izmantotām metodēm noziegumu izmeklēšanā, piemēram, viņš uzsāka likumpārkāpēju reģistru, lika pamatus ballistikai, asinsgrupas noteikšanai.[1] Tādēļ viņš tiek dēvēts par modernās kriminālistikas tēvu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|