Benzoskābe

Benzoskābe
	; Benzoskābes struktūrformula; ; Benzoskābes molekulas modelis
CAS numurs	65-85-0
Ķīmiskā formula	C6H5COOH
Molmasa	122,12 g/mol
Blīvums	1320 kg/m3
Kušanas temperatūra	395 K (122 °C)
Viršanas temperatūra	522 K (249 °C)
Šķīdība ūdenī	0,344 g/100 ml (25 °C)

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C₆H₅COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm. Tīrā veidā benzoskābe ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi — etanolā. Viens no nozīmīgākajiem benzoskābes atvasinājumiem ir salicilskābe (2-hidroksilbenzoskābe).

Vēsture

Pirmo reizi benzoskābe iegūta XVI gadsimtā, sublimējot benzosveķus — kvēpināmos sveķus, ko iegūst no Dienvidaustrumāzijas koka Styrax benzoin (no tā cēlies vielas nosaukums). Šo procesu aprakstījis jau Nostradams.

Atrašanās dabā

Dabā benzoskābe ir sastopama dažos augos (piemēram, brūklenēs un dzērvenēs), kā arī benzosveķos estera veidā.

Iegūšana

Benzoskābi sintētiski var iegūt, oksidējot benzaldehīdu, vai uzmanīgi dekarboksilējot ftalskābi.

Rūpnieciski benzoskābi iegūst, oksidējot toluolu ar skābekli kobalta vai mangāna naftenātu klātienē.

Izmantošana

Benzoskābi plaši lieto par konservantu (tīrā veidā E210, kā benzoskābes sāļus — E211, E212 un E213). Izmanto arī medicīnā kā antiseptisku līdzekli ādas slimību gadījumos. Benzoskābes esterus patīkamās smaržas dēļ lieto parfimērijā. Benzoskābi un tās atvasinājumus plaši pielieto organiskajā sintēzē krāsvielu un medicīnas preparātu iegūšanai.

Skatīt arī