Asares muiža

Asares muiža
Asares muiža
	Asares muižas ēkas priekša (ap 1916)
	Asares muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Gut Asßern
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Asare, Asares pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Koordinātas	56°07′05″N 25°53′11″E / 56.118022°N 25.886493°EKoordinātas: 56°07′05″N 25°53′11″E / 56.118022°N 25.886493°E
Pabeigta	1749. gads, ap 1840. gadu

Asares muižas kungu māja (vācu: Herrenhaus Asßern) bija Sēlijas muižas pils, kuras drupas atrodas Jēkabpils novada Asares pagasta Asarē.

Vēsture

Asares muiža pirmo reizi minēta 1569. gadā, kad tā piederēja Gotharda Ketlera galma ārstam Zahārijam fon Veisam (Zacharias von Weiss), viņa pēcnācējiem muižu pārmantoja līdz 1745. gadam. Vēlāk tā pārgāja Altenbokumu dzimtai, 1749. gadā G. Altenbokums uzcēla barokālu muižas kungu māju. 1756. gadā muiža pārgāja Holteju dzimtas (von Holtei) īpašumā, bet no 1832. gada to savā īpašumā pārņēma Valteri-Vittenheimi, Ap 1840. gadu muižai piebūvēja divus neogotiskus sānu rizalītus ar kāpienveida zelmiņiem. Ēkā bija liela zāle, kas pacēlās divos stāvos.

1905. gada revolūcijas laikā Asares pilij mēģināja uzbrukt revolucionāri, taču nespēja to ieņemt. Uzbrukuma organizētājus Staprānu un Ķurzēnu soda ekspedīcija vēlāk nošāva. Pirmā pasaules kara laikā īpašnieki pameta pili un tajā apmetās vācu lidotāji.^[1] Latvijas brīvības cīņu laikā Asarē 1919. gadā tika dibināts Augškurzemes partizānu pulks, un šeit izvietoja pulka štābu. Pēdējais muižās īpašnieks pirms 1920. gada zemes reformas bija Kārlis Ernests Eduards fon Valters-Vitenheims. Latvijas brīvības cīņu laikā muižā atradās Augškurzemes partizānu pulka štābs.

1920. gadā muižu atsavināja, bet 1924. gadā lauksaimniecības biedrība "Grauds" bijušajā Asares muižas pilī atvēra Asares divgadīgo lauksaimniecības skolu. 1927. gada naktī uz 13. janvāri izcēlās ugunsgrēks un muižas pils ēka nodega.^[1]^[2] Mūsdienās ir saglabājušās muižas pils drupas, dendroloģiskais parks un muižas saimniecības ēkas.

Asares muižas kungu mājas sānskats (ap 1916)
Augškurzemes partizānu pulka 2. rota Asares muižā pie pulka štāba (1919. gada jūlijā)

Muižas ansamblis

Asares muižas kungu mājas vecākā daļa būvēta baroka stilā. Tā bija divstāvu celtne ar mansarda jumtu. Ēkas fasādi izcēla centrālais mezonīns ar trīsstūrveida frontonu un sešiem pilastriem. 19. gadsimta četrdesmito gadu piebūve ir būvēta agrīnās Tjūdoru gotikas stilā. Tās fasādē ir redzamas septiņas smailloku arkas, kas atbilstoši iekšējam plānojumam ir gari izstieptas. Šeit 18 pēdu augstajā korpusā izvietojās cauri diviem stāviem izbūvēta svētku zāle ar balkonu muzikantu vajadzībām. Rizalīta zelminis bija kāpienveida, bet tā centrā atradās sešlapja veida logs. Arī cokolstāva logailas ir smailloka formā. Ēkas dienvidu gals bijis sadalīts divos korpusos. Vienā no tiem ir bijis ziemas dārzs ar stikla jumtu, kurā augušas palmas un turētas zelta zivtiņas. Zem pils bija plaši velvēti pagrabi, no kuriem iziet vairākas pazemes ejas.

Muižas apbūvē ietilpst augļu klēts (1853), kalpu māja (1836), smēde (1851), klēts (1843), pārvaldnieka māja, saimniecības ēka, krogs, kapliča, brūzis (1849, vecais), brūzis (1886, jaunais), brūža saimniecības ēka, kūts, brūža pārvaldnieka māja (1899), Asares evaņģēliski luteriskā baznīca.

Arhitektoniski nozīmīga ir arī 1843. gadā celtā klēts. Tās garenfasādē asimetriski izvietots mezonīns ar sīka dalījuma kāpienveida zelmini. Latvijas muižu arhitektūrā šāds zelminis ir samērā reta parādība, jo parasti kāpieni ir lieli un to ir maz. Asares klēts zelmiņa risinājumā var saskatīt Skotijas arhitektūrā populārā stilistiskā virziena "Scottish Baronial" - t.s. baroniālā stila ietekmi, jo arī tam ir raksturīgi sīka dalījuma kapienveida zelmiņi, kuriem ir liela loma gan ēku arhitektoniskajā izveidē, gan gleznieciskuma radīšanā.

Muižas dendroloģiskais ainavu parks veidots 18. gadsimtā. 19. gadsimta otrajā pusē papildināts. Daļēji izmantos vēdekļveida uzbūves princips. Teritoriju ietver laukakmeņu mūris. Parkā sastopamas 28 introducētu koku un krūmu sugas (Sibīrijas baltegles, Eiropas lapegles, duglāzijas, šķeltlapainie baltalkšņi, Švedlera kļavas, u.c.). Liepu alejā aug divas dižliepas (apkārtmērs 4,5 un 4,9 m). Parkā ir atjaunota lapene un izveidota veselības taka.