Aphodiinae
Aphodiinae Aphodiinae Leach, 1815 | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Kukaiņi (Insecta) |
Apakšklase | Spārneņi (Pterygota) |
Kārta | Vaboles (Coleoptera) |
Apakškārta | Visēdājas vaboles (Polyphaga) |
Virsdzimta | Scarabaeoidea |
Dzimta | Skarabeju dzimta (Scarabaeidae) |
Apakšdzimta | Aphodiinae |
Iedalījums | |
| |
Aphodiinae Vikikrātuvē |
Aphodiinae ir vaboļu apakšdzimta no skarabeju dzimtas. Tajā ietilpst vairāk nekā 3200 sugu no 280 ģintīm.[1] Sastopamas visā pasaulē.[2] Tās sasniedz vidēji 8 mm garumu, viņu ķermeņu izskats un tā forma ir dažāda. Tās sadzīvē sauc par "mēslvabolēm", jo sastopamas mēslos.[3]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aphodiinae apakšdzimtas vaboles sastopamas visā pasaulē, visvairāk sugu dzīvo Vecās pasaules siltākās vidēs. Ceturtdaļa sastopamas Austrālijā un Jaunajā pasaulē (ap 820 sugu).[1] Dažas sugas sastopamas Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā. Divas sugas (Acrossidius tasmaniae un Ataenius picinus) dzīvo Jaunzēlandē.[3]
Pieaugušo vaboļu apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tās ir mazas vai vidēji lielas vaboles, kas sasniedz 0,8 līdz 16 mm garumā;[3] parasti ir ne garākas par 8 mm.[1] Ķermenis ir iegarens vai ovāls.[1]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aphodiinae vaboles kopā ar Scarabaeinae un Geotrupinae (no mēslvaboļu dzimtas) apakšdzimtu vabolēm sastāda lielāko mēslvaboļu daļu. Lielāka šo apakšdzimtu vaboļu ir morfoloģiski, ekoloģiski un uzvedībā adaptētas baroties ar zīdītāju (galvenokārt zālēdāju) ekskrementiem (koprofāgi). Atšķirībā no Scarabaeinae un Geotrupinae vabolēm, kuras ir parakoprīdi vai telekoprīdi (kas nozīmē, ka vaboles daļu mēsla ierok zemē zem vai attālumā no kopējā mēsla), Aphodiinae vairākums ir endokoprīdi (mēslu iedzīvotāji), tās parasti barojas un vairojas mēsla iekšienē,[2] dažas citas sugas ir saprofāgi, kas barojas un vairojas augsnē ar pūstošiem augiem, ir arī jaukti koprofāgi un saprofāgi.[3] Pieaugušām vabolēm ir reducētas mandibulas un pielāgotas barošanai galvenokārt ar baktērijām un ar raugiem bagātiem šķidrumiem mēslos vai pūstošās vielās.[1]
Starp apakšdzimtas pārstāvjiem sastopamas arī mirmekofilas un termitofilas sugas. Tie izpauž inkvilinismu, dzīvojot šo kukaiņu ligzdās un ēdot olas.[1] Borneo salas Pterobius itiokai apdzīvo Crematogaster difformis skudru ligzdas, kuras skudras taisa zem koku mizām un zem mirmekofītisku epifītisku paparžu sugām no Platycerium un Lecanopteris.[4] Aphodius dugesi ir, iespējams, mirmekofila suga, jo atrasta Atta ģints skudru ligzdā.[5]
Citas sugas, no Australoxenella, Bruneixenus ģintīm ir termitofilas sugas, kuras dzīvo termītu ligzdās.[6]
Fosilās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apakšdzimtai pieder daudzas fosilas (izmirušas) sugas vai mūsdienu sugas, kuru pārstāvji atklātas dzintaros; vairākums ir no Aphodia ģints.[7] Visvairāk fosiliju atrod ASV (Kolorādo un Pensilvānijas štatos), pārējās atradnes ir no Apvienotās Karalistes, Vācijas, Ukrainas, Krievijas, Francijas un Itālijas.[7]
Sugas, kurām pieder fosilie izrakteņi:[7]
- Liothorax Motschulsky, 1859
- Liothorax kraatzi Harold, 1868 (Krievija, Astrahaņa)
- Aphodiini Leach, 1815
- Aphodius Illiger, 1798
- Aphodius aboriginalis Wickham, 1912 (ASV, Kolorādo)
- Aphodius anteactus Krell, 2000
- Aphodius boryslavicus Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
- Aphodius bosniaskii Handlirsch, 1907 (Itālija, Toskāna)
- Aphodius brevipennis Heer, 1862 (Vācija, Bādene-Virtemberga)
- Aphodius charauxi Piton, 1940 (Francija, Overņa)
- Aphodius distinctus Müller, 1776 (Apvienotā Karaliste)
- Aphodius fimitarius Linnaeus, 1758 (Apvienotā Karaliste)
- Aphodius florissantensis Wickham, 1911 (ASV, Kolorado)
- Aphodius fossor Linnaeus, 1758 (Apvienotā Karaliste)
- Aphodius granarioides Wickham, 1913 (ASV, Kolorado)
- Aphodius granarius Linnaeus, 1767 (Ukraina, Borislava)
- Aphodius helvolus Statz, 1952 (Vācija)
- Aphodius holdereri Reitter, 1900 (Apvienotā Karaliste)
- Aphodius inundatus Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
- Aphodius krantzi von Heyden & von Heyden 1866 (Vācija)
- Aphodius laminicola Wickham, 1910 (ASV, Kolorado)
- Aphodius mediaevus Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
- Aphodius meyeri Heer, 1847 (Vācija, Bādene-Virtemberga)
- Aphodius plagiatus Linnaeus, 1767 (Apvienotā Karaliste)
- Aphodius praeemptor Wickham, 1913 (ASV, Kolorado)
- Aphodius precursor Horn, 1876 (ASV, Pensilvānija)
- Aphodius rhinocerontis Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
- Aphodius rufipes Linnaeus, 1758 (Ukraina, Vācija un Apvienotā Karaliste)
- Aphodius ruthenus Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
- Aphodius schlickumi Statz, 1952 (Vācija)
- Aphodius senex Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
- Aphodius shoshonis Wickham, 1912 (ASV, Kolorado)
- Aphodius subater Lomnicki, 1894 (Ukraina, Borislava)
- Aphodius theobaldi Krell, 2000
- Eupariini Schmidt, 1910
- Ataenius Harold, 1867
- Ataenius europaeus Quiel, 1911 (Krievija, Kaļiņingrada)
- Ataenius patescens Scudder, 1900 (ASV, Kolorado)
- Ataenius restructus Wickham, 1912 (ASV, Kolorado)
- Oxyomus Kirby & Spence, 1828
- Oxyomus nearcticus Wickham, 1914 (ASV, Kolorado)
- Saprosites Redtenbacher, 1858
- Saprosites cascus Britton, 1960 (Apvienotā Karaliste)
- Saprosites succini Zang, 1905 (Vācija)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Paul E. Skelley (2008). Aphodiinae. Generic Guide to New World Scarab Beetles
- ↑ 2,0 2,1 Francisco J. Cabrera-Sañudo & Jorge M. Lobo. Biogeography of Aphodiinae dung beetles based on the regional composition and distribution patterns of genera Arhivēts 2017. gada 8. augustā, Wayback Machine vietnē.. Journal of Biogeography (J. Biogeogr.) (2009) 36, 1474–1492
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Stebnicka Z. T.Aphodiinae (Insecta: Coleoptera: Scarabaeidae). Fauna of New Zealand, Ko te Aitanga Pepeke o Aotearoa. No.42. Lincoln, Canterbury, New Zealand, 2001.
- ↑ Munetoshi Maruyama. A new genus and species of myrmecophilous aphodiine beetle (Coleoptera, Scarabaeidae) inhabiting the myrmecophytic epiphyte Platycerium sp. (Polypodiaceae) in the Bornean rainforest canopy. ZooKeys 34: 49–54 (2010). doi:10.3897/zookeys.34.281
- ↑ Marco Dellacasa, Robert D. Gordon & Giovanni Dellacasa. Aphodiinae described or recorded by Bates in Biologia Centrali-Americana (Coleoptera Scarabaeoidea: Aphodiidae). Acta Zool. Mex. (n.s.) 86: 155-223 (2002)
- ↑ Henry F. Howden & Ross I. Storey (1991). Phylogeny of the Rhyparini and the new tribe Stereomerini, with descriptions of new genera and species (Coleoptera; Scarabaeidae; Aphodiinae).
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Aphodiinae. Fossilworks - Gateway to the Paleobiology Database.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- coleoptera.org Arhivēts 2014. gada 27. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |