Andrejs Mironovs (aktieris)

Andrejs Mironovs; Андрей Миронов
	Andrejs Mironovs uz Krievijas 2001. gada markas
Dzimis	1941. gada 7. martā; Maskava, Krievijas PFSR, PSRS, tagad Krievija
Miris	1987. gada 16. augustā (46 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR, PSRS, tagad Latvija
Nodarbošanās	aktieris, dziedātājs
Darbības gadi	1960—1987
Vecāki	Aleksandrs Menakers; Marija Mironova
Brāļi, māsas	Kirils Laskari (pusbrālis no tēva puses)
Dzīvesbiedre	Jekaterina Gradova (1971—1976); Larisa Golubkina (1977—1987)
Bērni	Marija Mironova (no Jekaterinas Gradovas); Marija Golubkina (pameita no Larisas Golubkinas)
	Oficiālā mājaslapa

Andrejs Mironovs (krievu: Андре́й Алекса́ндрович Миро́нов; dzimis 1941. gada 7. martā Maskavā, miris 1987. gada 16. augustā Rīgā) bija padomju kino un teātra aktieris, estrādes dziedātājs. 1980. gadā Mironovam piešķirts KPFSR Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Pazīstams ar savām lomām plašu ievērību guvušās padomju filmās "Sargies auto!" (Берегись автомобиля, 1966), "Briljantu roka" (1968), "Divpadsmit krēsli" (12 стульев, TV miniseriāls, 1976).

Biogrāfija

Dzimis 1941. gada 7. martā Maskavā pazīstamu estrādes mākslinieku Aleksandra Menakera un Marijas Mironovas ģimenē.^[1] Pēc skolas gaitu uzsākšanas mainīja uzvārdu no tēva ebreju izcelsmes uzvārda Menakers un mātes krievu cilmes uzvārdu Mironovs. Tas tika darīts, uzmanoties no 1940. gadu beigās Padomju Savienībā izvērsto cīņu pret kosmopolītismu, kas bieži pārklājās ar antisemītismu.^[2]

Mironovs jau skolas laikā sāka piedalīties teātra izrādēs. Pēs skolas beigšanas 1958. gadā Mironovs iestājās Borisa Ščukina teātra skolā, kas darbojās pie Vahtangova teātra. Mironovs tēloja savu pirmo lomu kino pazīstamā padomju režisora Jūlija Raizmana filmā "Ja tā ir mīlestība?" (А если это любовь?, 1961). 1962. gadā Mironovs pabeidza teātra skolu un uzsāka aktiera darbu Maskavas Satīras teātrī, kur nostrādāja 25 gadus.

Savas karjeras laikā Mironovs filmējies daudzās filmās, ieskaņojis multiplikācijas filmas, darbojies televīzijā. Attēlojis lomas tādās pazīstamās padomju filmās kā "Trīs plus divas" (1963), "Sargies, auto!" (Берегись автомобиля, 1966), "Briljantu roka" (1968), "Veči laupītāji" (Старики-разбойники, 1971), "Neticamie itāļu piedzīvojumi Krievijā" (Невероятные приключения итальянцев в России, 1973), "Salmu cepurīte" (Соломенная шляпка, 1974), "Divpadsmit krēsli" (12 стульев, TV miniseriāls, 1976), "Parastais brīnums" (Обыкновенное чудо, 1978), "Trīs vīri laivā, neskaitot suni" (Трое в лодке, не считая собаки, 1979), "Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu" (О бедном гусаре замолвите слово, 1980), Сказка странствий (1982), "Mans draugs Ivans Lapšins" (Мой друг Иван Лапшин, 1984), "Cilvēks no Kapucīnu bulvāra" (Человек с бульвара Капуцинов, 1987).

Nāve

Andreja Mironova kaps Vagaņkovas kapsētā

1987. gada augustā Mironovs kopā ar teātri bija viesizrādēs Rīgā. 14. augustā izrādes laikā uz Operas teātra skatuves, spēlējot titullomu Bomaršē lugā "Neprātīgā diena jeb Figaro kāzas" (Безумный день, или Женитьба Фигаро), pēdējās ainas laikā zaudēja samaņu. Viņu nogādāja Gaiļezera slimnīcas neiroķirurģijas nodaļā, kur viņam diagnosticēja asinsizplūdumu smadzenēs. Neatgūstot samaņu, pēc divām dienām 1987. gada 16. augustā Mironovs nomira. Apglabāts 20. augustā Vagaņkovas kapsētā Maskavā.

Atsauces

↑ «Миронов Андрей Александрович». Кино-Театр.ру.
↑ «Миронов из рода Менакеров». jewish.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 14. oktobrī.

Ārējās saites

Andrejs Mironovs Наше кино Arhivēts 2016. gada 20. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (krieviski)

IMDb profils (angliski)
AllMovie profils (angliski)

[1] «Миронов Андрей Александрович». Кино-Театр.ру.

[2] «Миронов из рода Менакеров». jewish.ru. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 14. oktobrī.

[1]

[2]