Viņa nozīmīgākais darbs ir "Optika" (Kitāb al-manāẓir; 1011—1021). Lai arī darbā ir jūtama Ptolemaja 2. gadsimta m. ē. darba ietekme, Alhazens savā darbā sniedz pareizu redzes procesa modeli. Darbu 12. gadsimta beigās vai 13. gadsimta sākumā latīņu valodā iztulkoja kāda nezināma persona. Šim tulkojumam bija ietekme vairāku rietumu zinātnieku darbībā. Vēl Alhazens aprēķināja Zemes atmosfēras augstumu (52 tūkstoši soļu jeb 30—35 km).[1] Nodarbojies arī ar dažādu spoguļu pētīšanu.[1] Viņa vārdā nosaukts optikas uzdevums Alhazena problēma (jāatrod spoguļa punkts spoguļa, punktveida gaismas avota un acs stāvoklim, kur notiek atstarošanās).[1]