1938. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 1935 1936 1937 - 1938 - 1939 1940 1941 |
Latvijā: | 1935 1936 1937 - 1938 - 1939 1940 1941 |
Laikapstākļi: | 1935 1936 1937 - 1938 - 1939 1940 1941 |
Sportā: | 1935 1936 1937 - 1938 - 1939 1940 1941 |
Kino: | 1935 1936 1937 - 1938 - 1939 1940 1941 |
Šajā lapā ir apkopoti 1938. gada notikumi Latvijā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 18. februāris — Jaunlatgales apriņķa pierobežu pārsteidza ļoti spēcīga vētra. No plkst. 11—16 vētra pieņēma viesuļvētras apmērus. Vislielākie postījumi tika nodarīti Viļakas pagasta saimniecībām. Vētra postīja saimniecības ēkas un plēsa to jumtus.[1]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 29. maijs — spēcīgs un lokāls negaiss ar vētras stipruma vēja brāzmām piemeklēja Liepāju un Liepājas ezera apkārtni. Liepājā pārplūda ielas un tika bojāti telefona un elektrības vadi. Savukārt Grobiņā, Rucavā un Bārtā gandrīz nemaz nelija.[2]
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. jūnijs — lielais Ludzas ugunsgrēks. Nodeg 371 ēka un ap 2000 iedzīvotāju paliek bez pajumtes.[3]
- 12. jūnijs - tiek iemūrēts Dobeles Valsts ģimnāzijas jaunās ēkas pamatakmens.
- 13. jūnijs — pāri Višķu pagastam gāja spēcīgs negaiss ar virpuļviesuli. Tika apgāzti divi šķūņi, vairākām saimniecības ēkām norauti jumti, kā arī nolauzti koki. Cilvēki necieta.[4]
- 18. jūnijs — Rīgā Uzvaras laukumā svinīgi atklāti IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- septembris — baidoties tikt iesaistīta karā, Latvija atteicās no Tautu Savienības statūtu 16. panta, kas paredzēja dalībvalstu kolektīvās drošības garantijas.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. decembris — atklāta Latvijas Tiesu pils.
- 23. decembris — Latvijas Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversmi.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 23. janvāris — Agate Nesaule, rakstniece (mirusi 2022. gadā)
- 30. janvāris — Vilnis Edvīns Bresis, politiķis (miris 2017. gadā)
- 12. februāris — Juris Bojārs, jurists un politiķis
- 1. marts — Olga Dreģe, aktrise
- 22. marts — Aloizs Tumiņš, bokseris, Eiropas čempions un vicečempions (miris 2009. gadā)
- 16. aprīlis — Marija Māliņa Ozoliņa, keramiķe (mirusi 1972. gadā)
- 17. aprīlis — Leons Krivāns, aktieris (miris 2020. gadā)
- 19. maijs — Vilnis Eglājs, inženieris un politiķis (miris 1993. gadā)
- 4. jūnijs — Valdis Jākobsons, latviešu uzņēmējs (miris 2021. gadā)
- 19. jūnijs — Andris Plotnieks, jurists un politiķis
- 5. jūlijs — Aivars Jerumanis, uzņēmējs, politiķis
- 11. augusts — Voldemārs Lobiņš, aktieris (miris 2021. gadā)
- 15. oktobris — Alberts Kauls, politiķis, lauksaimnieks (miris 2008. gadā)
- 24. oktobris — Andris Freibergs, scenogrāfs un pasniedzējs (miris 2022. gadā)
- 6. novembris — Alberts Bels (Jānis Cīrulis), rakstnieks, prozaīķis (miris 2024. gadā)
- 12. novembris — Jānis Ozoliņš, ārsts, politiķis (miris 2008. gadā)
- 11. decembris — Valērijs Žuravļovs, PSRS un Latvijas šahists (miris 2021. gadā)
- 21. decembris — Andris Kolbergs, rakstnieks (miris 2021. gadā)
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. janvāris — Roberts Maļeckis, Latvijas armijas kareivis (dzimis 1899. gadā)
- 3. februāris — Marija Leiko, aktrise (dzimusi 1887. gadā)
- 26. februāris — Gustavs Klucis, padomju mākslinieks, plakātists (dzimis 1895. gadā)
- 11. marts — Reinholds Bērziņš, karavīrs, padomju politiskais darbinieks (dzimis 1888. gadā)
- 5. jūnijs — Pēteris Šmits, sinologs, valodnieks, etnogrāfs (dzimis 1869. gadā)
- 29. jūlijs — Jānis Rudzutaks, revolucionārs, PSRS politiķis (dzimis 1887. gadā)
- 25. augusts — Frīdrihs Kalniņš, virsnieks (dzimis 1887. gadā)
- 3. septembris — Teodors Eihmans, padomju represīvo organizāciju darbinieks (dzimis 1897. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |