1705. gads Latvijā
| Pasaulē: | 1702 1703 1704 - 1705 - 1706 1707 1708 |
| Latvijā: | 1702 1703 1704 - 1705 - 1706 1707 1708 |
| Laikapstākļi: | 1702 1703 1704 - 1705 - 1706 1707 1708 |
| Sportā: | 1702 1703 1704 - 1705 - 1706 1707 1708 |
| Kino: | 1702 1703 1704 - 1705 - 1706 1707 1708 |
Šajā lapā ir apkopoti 1705. gada notikumi Latvijā, kuras Kurzemes, Zemgales un Sēlijas vēsturiskās zemes atradās Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā. Zviedru okupētais Piltenes apgabals bija personālūnijā ar Kurzemes un Zemgales hercogu, saglabājot savu autonomiju, statūtus, landtāgu un tiesu. Vidzemes vēsturiskā zeme bija Zviedru Vidzemes sastāvā, bet Latgales vēsturiskā zeme Poļu Vidzemes jeb Inflantijas sastāvā. Turpinājās Lielais Ziemeļu karš.
Valdnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Inflantiju pārvaldīja Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, Saksijas kūrfirsts Augusts II Stiprais.
- Kurzemes un Zemgales hercogistē mazgadīgā hercoga Frīdriha Vilhelma vietā valsti pārvaldīja viņa tēvabrālis Ferdinands Ketlers (līdz 1709).
- Zviedru Vidzemē un okupētajā Kurzemes un Zemgales daļā valdīja Zviedrijas karalis Kārlis XII.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1705. gada vasarā Zemgalē iebruka ap 12 000 vīru liels Krievijas karaspēks Borisa Šeremetjeva vadībā, kas 16. jūlijā cieta sakāvi Mūrmuižas kaujā. Augustā un septembrī ap 16 500 vīru liela Krievijas armija cara Pētera I vadībā veselu mēnesi aplenca un bombardēja Jelgavas pili.[1]
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātne
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Mārīte Jakovļeva. KARADARBĪBA KURZEMES HERCOGISTĒ UN LIETUVAS PIEROBEŽĀ (1703. gada vasara – 1705. gads) Arhivēts 2019. gada 18. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, 2009, Nr 3