Šanhaja

Šanhaja
Municipalitāte
上海市
Ķīniešu transliterācija
• Mandarīnu (piņjiņs)
• Vu (gari īsā)	Zånhae
• Šanhajiešu (IPA)	[zɑ̃'he]
Pudunas panorāma
Šanhajas municipalitātes atrašanās vieta
Koordinātas: 31°12′0″N 121°30′0″E
Valsts	Ķīna
Apdzīvota kopš	5. - 7. gadsimts
Dibināta:  - Pilsēta	751.g.
- Apriņķis	1292.g.
- Municipalitāte	1854.g. 17. jūlijs
Administrācija
• Tips	Municipalitāte
• ĶKP municip. sekr.	Ju Dženšens
• Mērs	Haņs Džens
Platība
• Municipalitāte	7 037 km2
• sauszeme	6 340 km2
• urbānā teritorija	5 299 km2
Augstums	4 m
Iedzīvotāji (2020)
• Municipalitāte	24 870 895
• blīvums	3 431,9/km²
Laika josla	CST (UTC+8)
Pilsētas zieds	Julaņas magnolija
Mājaslapa	www.shanghai.gov.cn
Šanhaja Vikikrātuvē

Šanhaja (ķīniešu: 上海市, piņjiņs: Shànghǎi Shì) ir pilsēta Ķīnas austrumos, Jandzi upes grīvā Austrumķīnas jūras krastā. Viena no četrām Ķīnas pilsētām, kurām ir provinces tiesības. Tās municipalitātē 2019. gadā dzīvoja ap 24,28 miljoni cilvēku, tādējādi tā bija otra lielākā pilsēta pasaulē. Lielākā pasaules osta pēc pārkrautajām kravām 2019. gadā. Milzīgs rūpniecības, transporta, kultūras un izglītības (pilsētā ir 24 universitātes) centrs, kurš, dinamiski attīstoties, kļūst par visas Austrumāzijas centru.

2003. gadā Šanhajā tika atklāts pasaulē pirmais komerciālais vilciens uz magnētiskā lauka spilvena Transrapid (darbojas starp Šanhaju un lidostu — 30 km, ātrums — 430 km/h, laiks ceļā — 7 min. 20 sek.).

Vēsture

Šanhajas iela

Pilsētas nosaukums nozīmē pie/virs jūras. Sunu dinastijas laikā Šanhaja kļuva par jūras ostu. 1557. gadā tika uzcelti Šanhajas aizsardzības mūri, tomēr līdz pat 19. gadsimtam Šanhaja nebija ne lielākā, ne arī īpaši nozīmīga Ķīnas pilsēta. Tomēr no 19. gadsimta Šanhaja attīstījās ārkārtīgi strauji, jo sava novietojuma dēļ kļuva par tirdzniecības punktu ar Rietumu valstīm.

Pirmā Opija kara laikā (1839—1842) Šanhaju okupēja Lielbritānijas karaspēks. Pēc Nankinas līguma 1842. gadā Šanhaja kļuva par vienu no piecām Ķīnas pilsētām, kurās atļāva tirdzniecību ar Rietumiem. Turpmākie līgumi 1843. un 1844. gadā paredzēja eksteritoriālas tiesības Rietumu valstīm Šanhajā.

Taipinu sacelšanās laikā (1851—1864) pilsēta cieta relatīvi maz. Otrā Ķīnas-Japānas kara laikā no 1937. gada 13. augusta līdz 9. novembrim notika kauja par Šanhaju — ielu cīņas par Šanhaju, kurās bija iesaistīti ap 1 000 000 karavīru. Kaujas rezultātā Šanhaju okupēja Japāna. Šanhaja atradās Japānas okupācijā līdz 1945. gadam. Šajā laikā pilsētā atradās daudz bēgļu no Eiropas valstīm.

1949. gada 27. maijā pilsētu ieņēma Ķīnas komunistu karaspēks. Komunistiskajā Ķīnā Šanhaja kļuva par lielu rūpniecības centru. Daudzas rietumu kompānijas pārtrauca darbu. Kultūras revolūcijas laikā Šanhaja bija viens no tās centriem.

Ekonomiskās reformas Šanhajā tika ieviestas sākot no 1991. gada (vēlāk, kā citur Ķīnā), un pilsēta attīstījās ļoti strauji.

Pilsētā atrodas viena no lielākajām Ķīnas lidostām Šanhajas Pudunas lidosta.

Cilvēki

Šanhajā dzimuši:

• Džordžs Atkinsons (George Atkinson) (1935—2005) — uzņēmējs
• Džeimss Balards (James Graham Ballard) (1930-) — rakstnieks
• Eilīna Čanga (Eileen Chang) (1920—1995) — rakstniece
• Džoana Čena (Joan Chen) (1961-) — aktrise
• Hu Dzjiņtao (Hu Jintao) (1942-) — politiķis
• Terenss Jangs (Terence Young) (1915—1994) — kinorežisors
• Vans Dzjavei (Wong Kar-Wai) (1958-) — kinorežisors
• Li Džendao (Tsung-Dao Lee) (1926-) — fiziķis
• Žu Veihueja (Zhou Wei Hui) (1973-) — rakstniece

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šanhaja.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)