Ēģiptieši
 | ||||||||||
| ||||||||||
| Visi iedzīvotāji | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 120 miljoni (2023) | ||||||||||
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | ||||||||||
 Ēģipte 109 miljoni (2023) Lībija 1 miljons Sudāna 0,8 miljoni ASV 1,5 miljoniJordānija 0,6 miljoni | ||||||||||
| Valodas | ||||||||||
| arābu valoda | ||||||||||
| Reliģijas | ||||||||||
|
musulmaņi sunnīti — 90% kopti — 9% | ||||||||||
| Radnieciskas etniskas grupas | ||||||||||
| arābi, nūbieši | ||||||||||
Ēģiptieši (arābu: مَصريين, maṣreyyīn) vai Ēģiptes arābi ir nācija Tuvajos Austrumos, Ēģiptes pamatiedzīvotāji.[1] Veidojas no divām konfesionāli atšķirīgām kopienām — musulmaņiem arābiem (63—76 miljoni) un kristiešiem koptiem (7—20 miljoni). Ēģiptē ēģiptieši veido ap 98% no iedzīvotāju kopskaita. Ap 4 miljoniem ēģiptiešu mīt diasporā, galvenokārt kaimiņvalstīs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, kā arī ASV, Apvienotajā Karalistē un citur. Ikdienā kā musulmaņi tā kopti lieto arābu valodas dialektu, kas ir viena no izplatītākajām arābu valodas formām arābu pasaulē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēģiptieši izsenis apdzīvojuši Nīlas lejteci tagadējās Ēģiptes teritorijā, kur jau kopš aptuveni 3150. gada pirms mūsu ēras izveidoja attīstītu Senās Ēģiptes civilizāciju. Ap 7. gadsimtu sakarā ar arābu iekarojumiem sākās Ēģiptes arabizācija un izlamizācija, kas pamatā tika pabeigta 14. gadsimtā. Seno ēģiptiešu pēctečus, kuri nepārgāja islāmā un saglabāja kristietību, dēvē par koptiem. Ēģiptes kristiešu baznīcā lietotā koptu valoda ir pēdējā dzīvā seno ēģiptiešu valodas forma.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 193. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ēģiptieši.
