The printable version is no longer supported and may have rendering errors. Please update your browser bookmarks and please use the default browser print function instead.
Krāmera formulas ir formulas lineāru vienādojumusistēmas atrisināšanai. Krāmera formulas ir derīgas tikai tādā gadījumā, ja vienādojumu skaits sakrīt ar nezināmo skaitu un sistēmai ir viens vienīgs atrisinājums. Tās ir nosauktas šveiciešu matemātiķa Gabriela Krāmera (Gabriel Cramer) vārdā, kas 1750. gadā publicēja tās patvaļīgam nezināmo skaitam, savukārt skots Kolins Maklorens (Colin Maclaurin) publicēja formulas speciālu gadījumu jau 1748. gadā (un, iespējams, zināja par to jau 1729. gadā). Krāmera formulas ir praktiski pielietot vienīgi sistēmām ar mazu vienādojumu skaitu.[1]
Vispārīgs gadījums
Ir sistēma no n lineāriem vienādojumiem, kas satur n nezināmos un ir uzrakstāma matricu reizināšanas formā kā
kur matricai A (A ir n × n matrica) determinants ir atšķirīgs no nulles, un vektors ir kolonnas matrica, kas sastāv no nezināmajiem lielumiem.
Sistēmai ir viens vienīgs atrisinājums, katrs nezināmais ir uzrakstāms šādi:
kur Ai ir matrica, kurā Ai-tā kolonnas locekļi ir aizvietoti ar b kolonnas matricas locekļiem.
Piemērs
Ir dota lineāra vienādojumu sistēma , kas matricu formā ir uzrakstāma kā
Pieņem, ka ad − bc nav nulle. Tad x un y var atrast ar Krāmera formulām
un
Noteikumi 3×3 matricai ir līdzīgi. Ir vienādojumu sistēma , kas matricu formātā ir uzrakstāma šādi