Kirijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Cm un atomskaitli 96. Tas ir radioaktīvs metāls , ietilpst aktinīdu ķīmisko elementu saimē. Kirijs ir ciets, blīvs un sudrabains metāls ar relatīvi augstu kušanas temperatūru . Savienojumos kirijs ir galvenokārt četrvērtīgs.
Kirijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Dabā tas nav sastopams. Ir zināmi vairāki kirija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 233 līdz 252.[ 1] 247 Cm, kura pussabrukšanas periods ir 1,56×107 gadi.[ 1] 248 Cm (3,48×105 gadi).[ 1]
Kirijs pirmo reizi iegūts 1944. gada jūlijā un augustā Čikāgas Universitātes metalurģijas laboratorijā.[ 2] Kalifornijas Universitātes zinātnieki Glenns Sīborgs (Glenn Seaborg ), Ralfs A. Džeimss (Ralph A. James ) un Alberts Giorso (Albert Ghiorso ), bombardējot plutoniju -239 ar alfa daļiņām .
239 Pu + α → 242 Cm + nĶīmiskais elements nosaukts par godu poļu zinātniecei Marijai Sklodovskai-Kirī un viņas vīram — franču zinātniekam Pjēram Kirī .
Divi kirija izotopi (242 Cm un 244 Cm) tiek izmantoti kosmosa izpētes programmās. Dažādos kosmiskajos aparātos tie ir siltuma avoti termoelektronu emisijas un termoelektriskajiem ģeneratoriem .[ 3]
↑ 1,0 1,1 1,2 «Isotopes of the Element Curium» (angļu valodā). Jefferson Lab. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2016. gada 30. Novembris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī .↑ «Curium» (angļu valodā). Los Alamos National Laboratory. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2017. gada 26. Februāris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī .↑ «Curium» (angļu valodā). Lenntech. Arhivēts no oriģināla , laiks: 2017. gada 30. Janvāris. Skatīts: 2017. gada 14. janvārī .
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kirijs.
