Džons Kenedijs

Džons Ficdžeralds Kenedijs; John Fitzgerald Kennedy
	35. ASV prezidents
	Amatā; 1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris
Viceprezidents (i)	Lindons Džonsons
Priekštecis	Dvaits Eizenhauers
Pēctecis	Lindons Džonsons
	ASV senators no Masačūsetsas
	Amatā; 1953. gada 3. janvāris — 1960. gada 22. decembris
Priekštecis	Henrijs Lodžs
Pēctecis	Bendžamins Smits
Dzimšanas dati	1917. gada 29. maijā; Brūklaina, Masačūsetsa, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati	1963. gada 22. novembrī (46 gadu vecumā); Dalasa, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija	Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e)	Žaklīna Lī Buvjē Kenedija
Reliģija	Romas katolis
Paraksts

Džons Ficdžeralds Kenedijs (angļu: John Fitzgerald Kennedy; dzimis 1917. gada 29. maijā, miris 1963. gada 22. novembrī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Stājoties amatā, viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā". Palicis cilvēku atmiņā kā jauneklīgs un apņēmīgs prezidents, kurš Karību krīzes laikā, kad 1962. gadā Padomju Savienība Kubā izvietoja kodolieročus, stājās pretī tai. Viņš noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss. Par viņa ārlaulības sakariem klīst leģendas. Populārākā no tām ir pieņēmums, ka viņam esot bijis sakars ar aktrisi Merilinu Monro.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva Džeks Rūbijs.

Biogrāfija

Džons Ficdžeralds Kenedijs ir dzimis 1917. gada 29. maijā Masačūsetsas mazpilsētā Brūklainā. Viņš bija otrais dēls Džozefa Patrika un Rozas Kenedijas ģimenē. Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz Riverraidu, Ņujorkā. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu Bronksvillu.

1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Londonu. 1936. gadā iestājās Hārvardas koledžā. Līdz 1939. gadam regulāri devās ceļojumos uz Eiropu. 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.

1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās ASV flotē. Tur viņš kļuva par leitnantu. 1945. gadā beidza dienēt flotē.

1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi ASV Pārstāvju palātā. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt 1953. gada 3. janvārī. 1953. gadā apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē. 1956. gadā tika nominēts kā iespējamais ASV Demokrātu partijas prezidenta kandidāta Adlija Stīvensona viceprezidenta krēsla ieguvējs. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota Estisam Kīfoveram.

1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu jau prezidenta krēslam. Vēlēšanās uzvarēja ASV Republikāņu partijas kandidātu Ričardu Niksonu un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu.

1963. gada 22. novembrī notika atentāts pret Džonu Kenediju. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva Džeks Rūbijs. Džona Kenedija slepkavībā ir izvirzītas vairākas sazvērestības teorijas. FIB oficiāli noslēdza lietu, par vainīgo izvirzot Osvaldu. Bet ASV varas iestādes lietu noslēdza apgalvojot, ka pierādījumi ir pārāk nepietiekami, domājot, ka aiz Kenedija slepkavības ir vainojama lielāka sazvērestība. Izmeklēšana norisinājās no 1963. līdz 1970. gadam.