Zviedru valoda
Zviedru valoda svenska | ||
---|---|---|
Valodu lieto: | Zviedrija (9,4 miljoni), Somija (290 000) ASV (70 000) Spānija (40 000) Lielbritānija (30 000) Kanāda (20 000) | |
Pratēju skaits: | ~ 10 miljoni | |
Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu valodas Austrumskandināvu Zviedru valoda | |
Rakstība: | Latīņu alfabēts (zviedru ortogrāfija) | |
Oficiālais statuss | ||
Oficiālā valoda: | Zviedrija Somija Eiropas Savienība | |
Regulators: | Zviedru valodas asociācija | |
Valodas kodi | ||
ISO 639-1: | sv | |
ISO 639-2: | swe | |
ISO 639-3: | swe | |
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Zviedru valoda (zviedru: svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumģermāņu valoda, kurā runā vairāk nekā 9 miljoni cilvēku un sastāv Skandinavas valodas grupā. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijā (kā otrā valoda). Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Ālandu salas. Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.
Standarta zviedru valoda attīstījās 19. gadsimtā no dialektiem, kuros runāja centrālajā Zviedrijā, un tika atzīta par valsts oficiālo valodu 20. gadsimta sākumā. Lai gan šī valodas rakstība ir vispārpieņemta un standartizēta, joprojām eksistē dažādi tās dialekti. Šie dialekti parasti ir ierobežoti nelielos ciematos un tajos runā neliels skaits cilvēku, kuriem ir raksturīga neliela sociālā mobilitāte. Zviedru valodas senā rakstība bija rūnu raksti. Kopš 13. gadsimta rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Zviedru valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA Veidne:Link FA