Holmijs

Holmijs
67	; 2; 8; 29; 18; 8; 2
	Ho; 164,93032 g/mol
	[Xe]4f116s2
	; Holmija paraugi
Oksidēšanas pakāpes	+3
Elektronegativitāte	1,23
Blīvums	8790 kg/m3
Kušanas temperatūra	1734 K (1461 °C)
Viršanas temperatūra	2873 K (2600 °C)

Holmijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Ho un atomskaitli 67. Tas ir sudrabbalts, mīksts metāls. Holmiju, tāpat kā pārējos lantanīdus, iegūst no polimetālu rūdām. Holmijam ir liels magnētiskais moments, tāpēc to lieto magnētiem. Holmija oksīdu lieto par dzelteno krāsu keramikas glazūrām un stiklam. Savienojumos holmijam oksidēšanas pakāpe parasti ir +3.

Izotopi

Dabā ir sastopams tikai viens stabils holmija izotops — holmijs-165.^[1] Mākslīgos apstākļos ir iegūti 36 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 140 līdz 175, kā arī vēl 33 kodolizomēri. Visstabilākais no mākslīgajiem izotopiem ir holmijs-163, kura pussabrukšanas periods ir 4570 gadi.

Vēsture

Holmiju atklāja 1878. gadā šveiciešu ķīmiķi Žaks-Luī Sorē un Marks Delafontēns. Paralēli vēl to atklāka zviedru ķīmiķis Pērs Teodors Klēvs, kas to pirmo reizi izolēja. Holmijs ir nosaukts par godu Zviedrijas galvaspilsētai Stokholmai (Stokholmas nosaukums latīņu valodā ir Holmia).