Viktors Emanuels II: Atšķirības starp versijām
mNav labojuma kopsavilkuma (Iezīmes: 2017. gada vikikoda redaktors) |
|||
29. rindiņa: | 29. rindiņa: | ||
}} |
}} |
||
'''Viktors Emanuels II''' ({{val |
'''Viktors Emanuels II''' ({{val|it|Vittorio Emanuele II}}; dzimis {{dat|1820|3|16}}, miris {{dat|1878|1|9}}) bija [[Sardīnijas Karaliste|Sardīnijas]] [[karalis]] no 1849. gada. 1861. gada 17. martā tika kronēts par apvienotās [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] karali. |
||
Dzimis Sardīnijas karaļa [[Kārlis Alberts|Kārļa Alberta]] ģimenē. Piedalījies [[Pirmais Itālijas neatkarības karš|Pirmajā Itālijas neatkarības karā]]. Kļuva par karali, kad tēvs atkāpās no troņa pēc pjemontiešu sakāves [[Novaras kauja|Novaras kaujā]] 1849. gadā. |
Dzimis Sardīnijas karaļa [[Kārlis Alberts|Kārļa Alberta]] ģimenē. Piedalījies [[Pirmais Itālijas neatkarības karš|Pirmajā Itālijas neatkarības karā]]. Kļuva par karali, kad tēvs atkāpās no troņa pēc pjemontiešu sakāves [[Novaras kauja|Novaras kaujā]] 1849. gadā. |
||
35. rindiņa: | 35. rindiņa: | ||
1852. gadā Viktors Emanuels II par karalistes premjerministru iecēla [[Kavūrs|Kavūru]]. Sekojot karaļa padomam, Kavūrs iesaistīja Pjemontu [[Krimas karš|Krimas karā]]. 1858. gadā Kavūrs un [[Napoleons III]] tikās [[Lotringa|Lotringā]], un noslēdza vienošanos, ka, apmaiņā pret [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]], Francija atbalstīs Pjemontu tās karā pret [[Austrija|Austriju]] [[Lombardija]]s un [[Veneto]] atkarošanai. 1859. gadā sākās [[Otrais Itālijas neatkarības karš]], kura rezultātā Pjemonta ieguva [[Lombardija|Lombardiju]], bet Francija — Savoju un Nicu. |
1852. gadā Viktors Emanuels II par karalistes premjerministru iecēla [[Kavūrs|Kavūru]]. Sekojot karaļa padomam, Kavūrs iesaistīja Pjemontu [[Krimas karš|Krimas karā]]. 1858. gadā Kavūrs un [[Napoleons III]] tikās [[Lotringa|Lotringā]], un noslēdza vienošanos, ka, apmaiņā pret [[Savoja|Savoju]] un [[Nica|Nicu]], Francija atbalstīs Pjemontu tās karā pret [[Austrija|Austriju]] [[Lombardija]]s un [[Veneto]] atkarošanai. 1859. gadā sākās [[Otrais Itālijas neatkarības karš]], kura rezultātā Pjemonta ieguva [[Lombardija|Lombardiju]], bet Francija — Savoju un Nicu. |
||
1860. gadā Viktors Emanuels II sūtīja karaspēku pret [[Pāvesta valsts|Pāvesta valsti]], par ko tika ekskomunicēts no [[Baznīca (celtne)|baznīcas]]. No 1860. līdz 1861. gadam Viktors Emanuels II atbalstīja [[Džuzepe Garibaldi|Garibaldi]] [[Tūkstoša ekspedīcija|Tūkstoša ekspedīciju]], kuras rezultātā krita [[Abu Sicīliju karaliste]]. 1860 |
1860. gadā Viktors Emanuels II sūtīja karaspēku pret [[Pāvesta valsts|Pāvesta valsti]], par ko tika ekskomunicēts no [[Baznīca (celtne)|baznīcas]]. No 1860. līdz 1861. gadam Viktors Emanuels II atbalstīja [[Džuzepe Garibaldi|Garibaldi]] [[Tūkstoša ekspedīcija|Tūkstoša ekspedīciju]], kuras rezultātā krita [[Abu Sicīliju karaliste]]. 1860. gada 26. oktobrī [[Teano]] tikās Viktors Emanuels II un [[Garibaldi]]. Tikšanās rezultātā, kuras iespējamā gaita ir folklorizējusies, Garibaldi nodeva [[Abu Sicīliju karaliste|Itālijas dienvidus]] Viktora Emanuela II rīcībā. |
||
1861. gada 17. martā oficiāli tika deklarēta [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] ar Viktoru Emanuelu II kā Itālijas karali. Par Itālijas karalistes [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] kļuva [[Turīna]]. 1865. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Florence|Florenci]]. 1866. gadā Itālija kā [[Prūsija]]s sabiedrotā [[austriešu - prūšu karš|austriešu-prūšu karā]] uzsāka karu pret Austriju. Itālijas kontekstā šis karš tiek dēvēts par [[Trešais Itālijas neatkarības karš|Trešo Itālijas neatkarības karu]]. Kara rezultātā Itālija ieguva [[Veneto]]. 1870. gadā, [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]] aizsegā, itāliešu ieņēma arī [[Roma|Romu]]. Par Itālijas galvaspilsētu 1871. gadā kļuva Roma, un [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]] bija noslēgusies. Par karaļa rezidenci kļuva [[Kvirināla pils]]. Viktors Emanuels II miris 1878. gadā Romā un apglabāts [[Panteons (Roma)|Romas Panteonā]]. |
1861. gada 17. martā oficiāli tika deklarēta [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas karaliste]] ar Viktoru Emanuelu II kā Itālijas karali. Par Itālijas karalistes [[Galvaspilsēta|galvaspilsētu]] kļuva [[Turīna]]. 1865. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz [[Florence|Florenci]]. 1866. gadā Itālija kā [[Prūsija]]s sabiedrotā [[austriešu - prūšu karš|austriešu-prūšu karā]] uzsāka karu pret Austriju. Itālijas kontekstā šis karš tiek dēvēts par [[Trešais Itālijas neatkarības karš|Trešo Itālijas neatkarības karu]]. Kara rezultātā Itālija ieguva [[Veneto]]. 1870. gadā, [[Franču-prūšu karš|Franču-prūšu kara]] aizsegā, itāliešu ieņēma arī [[Roma|Romu]]. Par Itālijas galvaspilsētu 1871. gadā kļuva Roma, un [[Risordžimento|Itālijas apvienošanu]] bija noslēgusies. Par karaļa rezidenci kļuva [[Kvirināla pils]]. Viktors Emanuels II miris 1878. gadā Romā un apglabāts [[Panteons (Roma)|Romas Panteonā]]. |
Versija, kas saglabāta 2023. gada 22. aprīlis, plkst. 22.25
Viktors Emanuels II Vittorio Emanuele II | |
---|---|
![]() | |
Sardīnijas karalis | |
Amatā 1849. gada 23. marts — 1861. gada 17. marts | |
Priekštecis | Kārlis Alberts |
Pēctecis | - |
Itālijas karalis | |
Amatā 1861. gada 17. marts — 1878. gada 9. janvāris | |
Priekštecis | - |
Pēctecis | Umberto I |
| |
Dzimšanas dati |
1820. gada 16. martā Turīna, Sardīnijas karaliste (Pjemonta, ![]() |
Miršanas dati |
1878. gada 9. janvārī (57 gadu vecumā) Roma, Itālijas karaliste ( ![]() |
Apglabāts |
Panteons, Roma, ![]() |
Dinastija | Savojas dinastija |
Tēvs | Kārlis Alberts |
Māte | Austrijas Marija Terēze |
Dzīvesbiedrs(-e) |
1. Austrijas Adelaīda 2. Roza Verčeljana (morgāniska) |
Bērni |
Citu, starpā: Savojas Marija Klotilde Umberto I Amadeo I Savojas Marija Pija |
Reliģija | katolisms |
Viktors Emanuels II (itāļu: Vittorio Emanuele II; dzimis 1820. gada 16. martā, miris 1878. gada 9. janvārī) bija Sardīnijas karalis no 1849. gada. 1861. gada 17. martā tika kronēts par apvienotās Itālijas karali.
Dzimis Sardīnijas karaļa Kārļa Alberta ģimenē. Piedalījies Pirmajā Itālijas neatkarības karā. Kļuva par karali, kad tēvs atkāpās no troņa pēc pjemontiešu sakāves Novaras kaujā 1849. gadā.
1852. gadā Viktors Emanuels II par karalistes premjerministru iecēla Kavūru. Sekojot karaļa padomam, Kavūrs iesaistīja Pjemontu Krimas karā. 1858. gadā Kavūrs un Napoleons III tikās Lotringā, un noslēdza vienošanos, ka, apmaiņā pret Savoju un Nicu, Francija atbalstīs Pjemontu tās karā pret Austriju Lombardijas un Veneto atkarošanai. 1859. gadā sākās Otrais Itālijas neatkarības karš, kura rezultātā Pjemonta ieguva Lombardiju, bet Francija — Savoju un Nicu.
1860. gadā Viktors Emanuels II sūtīja karaspēku pret Pāvesta valsti, par ko tika ekskomunicēts no baznīcas. No 1860. līdz 1861. gadam Viktors Emanuels II atbalstīja Garibaldi Tūkstoša ekspedīciju, kuras rezultātā krita Abu Sicīliju karaliste. 1860. gada 26. oktobrī Teano tikās Viktors Emanuels II un Garibaldi. Tikšanās rezultātā, kuras iespējamā gaita ir folklorizējusies, Garibaldi nodeva Itālijas dienvidus Viktora Emanuela II rīcībā.
1861. gada 17. martā oficiāli tika deklarēta Itālijas karaliste ar Viktoru Emanuelu II kā Itālijas karali. Par Itālijas karalistes galvaspilsētu kļuva Turīna. 1865. gadā galvaspilsēta tika pārcelta uz Florenci. 1866. gadā Itālija kā Prūsijas sabiedrotā austriešu-prūšu karā uzsāka karu pret Austriju. Itālijas kontekstā šis karš tiek dēvēts par Trešo Itālijas neatkarības karu. Kara rezultātā Itālija ieguva Veneto. 1870. gadā, Franču-prūšu kara aizsegā, itāliešu ieņēma arī Romu. Par Itālijas galvaspilsētu 1871. gadā kļuva Roma, un Itālijas apvienošanu bija noslēgusies. Par karaļa rezidenci kļuva Kvirināla pils. Viktors Emanuels II miris 1878. gadā Romā un apglabāts Romas Panteonā.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Viktors Emanuels II.
![]() | Šis ar Itāliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
![]() | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|
|