Pāriet uz saturu

Itālijas karaļu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Itālijas karalis)
Itālijas Karaliste Svētās Romas impērijas sastāvā ap 1000. gadu

Šajā uzskaitījumā apkopoti Itālijas karaļi. Itālijas karalis (latīņu: Rex Italiae, itāļu: Re d'Italia) bija Itālijas Karalistes valdnieku tituls gandrīz 1500 gadus. Pirmais Itālijas karalis bija Odoakrs, kurš izbeidza Rietumromas impērijas pastāvēšanu. Itālijas sadrumstalotības gadsimtos tituls piederēja Svētās Romas impērijas imperatoriem. Pēc Itālijas Karalistes pastāvēšanas beigām 1946. gadā, tituls vairs netiek piešķirts.

Pēc nākšans pie varas 476. gadā Odoakrs likvidēja imperatora institūciju un kā Itālijas karalis (Rex Italiae) valdīja kā Austrumromas imperatora Zenona vasalis jaunizveidotajā Itālijas Karalistē. Pēc konflikta ar Odoakru, imperators Zenons Itālijas karaļa titulu apsolīja Teodorikam Lielajam, kurš 493. gadā sakāva un nogalināja Odoakru izveidojot savu ostgotu barbaru karalisti. Pēc 20 gadus ilga kara imperatora Justiniāna Lielā armijas sagrāva ostgotu karalisti un ieviesa tiešu Austrumromas impērijas pārvaldi Itālijā.

568. gadā kara novājinātajā Itālijas pussalā iebruka langobardi, ieņēma apmēram pusi no Itālijas un izveidoja savu neatkarīgu Langobardu karalisti. Turpmākos 200 gadus viņi pavadīja karojot pret Austrumromu un palielinot karalistes teritoriju.

Pēc Romas pāvesta aicinājuma Itālijā iebruka franku karalis Kārlis Lielais, kurš 774. gadā iznīcināja Langobardu karalisti un pieņēma Langobardu karaļa titulu. Pēc pēdējā karolingu dinastijas pārstāvja Kārļa III nāves 888. gadā Itālijā iesākās feodālā anarhija, kas turpinājās līdz 962. gadam un šajā laikā par karaļiem vienlaikus dēvējās vairāki pretendenti, kas izmanto titulu Itāliešu karalis (Rex Italicorum).

962. gadā Svētās Romas Impērijas imperators Otons I iekaroja Itālijas ziemeļu un centrālo daļu un pieņēma titulu Rex Italicorum. Pēc 1024. gada Svētās Romas impērijas imperatori lietoja titulu Rex Italiae. Sākotnēji kronēšana par Itālijas karali notika Pāvijā, vēlāk Milānā bet Kārli V kronēja Boloņā.

1805. gadā Napoleonu I Milānā ar Lombardijas dzelzs kroni kronēja par Itālijas karali. Pēc Napoleona gāšanas 1814. gadā līdz Itālijas Karalistes izveidošanai 1861. gadā tituls netika lietots. Pēc Itālijas konstitucionālā referenduma 1946. gadā monarhija Itālijā beidza pastāvēt.

Rex Italiae (476—493)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Odoakrs
Odoacer
(433—493)
476. gads — 493. gada 15. marts

Ostgotu karaliste (493—553)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Ostgotu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Teodoriks Lielais
Theoderic the Great
(454—526)
493. — 526. gada 30. augusts
Atalariks
Athalaric
(516—534)
526. gads — 534. gada 2. oktobris
Teodahads
Theodahad
(480—536)
534. — 536. gads
Vitigess
Vitiges
(?—540)
536. — 540. gads
Ildibads
Ildibad
(?—541)
540. — 541. gads
Erariks
Eraric
(?—541)
541. gads
Totila
Totila
(?—552)
541. gads — 552. gada 1. jūlijs
Teija
Teia
(?—552/553)
552. — 553. gads

Langobardu karaliste (568—814)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Langobardu karaliste
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Piezīmes
Alboins
Alboin
(ap 530 — 572)
568. — 572. gads
Klefs
Cleph
572. — 574. gads
Hercogu valdīšanas posms (10 gadu pārtraukums)
Autari
Authari
(ap 540 — 590)
584. — 590. gads
Agilulfs
Agilul
(ap 555 — 616)
590. — 616. gads
Adaloalds
Adaloald
(602—628)
616. — 626. gads
Arioalds
Arioald
626. — 636. gads
Rotari
Rothari
636. — 652. gads
Rodoalds
Rodoald
652. — 653. gads
Ariperts I
Aripert I
653. — 661. gads
Perktarits un Godeperts
Perctarit and Godepert
661. — 662. gads valdīja reizē
Grimoalds
Grimoald
(ap 610 — 671)
662. — 671. gads
Perktarits
Perctarit
(? — 688)
671. — 688. gads valdīja otrreizē
Alahiss
Alahis
688. — 689. gads
Kuniperts
Cunipert
688. — 700. gads
Liutperts
Liutpert
(? — 702)
700. — 701. gads
Raginperts
Raginpert
701. gads
Ariperts II
Aripert II
701. — 712. gads
Ansprands
Ansprand
(ap 657 — 712)
712. gads
Liutprands
Liutprand
(? — 744)
712. — 744. gads
Hildeprands
Hildeprand
(? — 744)
744. gads
Rathiss
Ratchis
744. — 749. gads
Austulfs
Aistulf
(? — 756)
749. — 756. gads
Deziderijs
Desiderius
(? — ap 786)
756. — 774. gads
Kārlis Lielais
Charlemagne
(742—814)
774. gada 10. jūlijs — 814. gada 28. janvāris

Itālijas Karaliste (781—963)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Karolingu dinastija (781—888)
Pipins
Pepin
(773—810)
781. gada 15. aprīlis — 810. gada 8. jūlijs Karolingu dinastija
Bernards
Bernard
(797—818)
810. gada 8. jūlijs — 818. gada 17. aprīlis Karolingu dinastija
Lotārs I
Lothair I
(795—855)
818. gada 17. aprīlis — 855. gada 23. septembris Karolingu dinastija
Luijs II
Louis II
(825—875)
844. gada 15. jūnijs — 875. gada 12. augusts Karolingu dinastija
Kārlis II Plikgalvis
Charles the Bald
(823—877)
875. gada 12. augusts — 877. gada 6. oktobris Karolingu dinastija
Karlomans
Carloman
(ap 830—880)
877. gada 6. oktobris — 879. gads Karolingu dinastija
Kārlis III Resnais
Charles the Fat
(839—888)
879. gads — 888. gada 13. janvāris Karolingu dinastija
Nestabilitātes periods (888—962)
(Pēc 888. gada Itālijā sākās nestabilitāte, kad vienlaikus valdīja vairāki karaļi)
Berengars I
Berengar I
(839—888)
888. — 896. gads Unrošidu dinastija Vācijas karaļa Arnulfa no Karintijas vasalis
Gvido III no Spoleto
Guy III of Spoleto
(?—894)
889. — 894. gads Vidonīdu dinastija Berengara I pretinieks; Valdīja lielā daļā Itālijas, taču Arnulfs no Karintijas viņu gāza no troņa
Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
891. — 898. gads Vidonīdu dinastija Līdz 894. gadam valdīja kopā ar tēvu Gvido III no Spoleto
Arnulfs no Karintijas
Arnulf of Carinthia
(ap 850—899)
894. — 899. gads Karolingu dinastija
Ratolds
Ratold
896. gads Karolingu dinastija vicekaralis
Pēc 896. gada Arnulfs no Karintijas un Ratolds zaudēja kontroli pār Itāliju. Itālija tika sadalīta starp Berengariem un Lambertiem
Berengars I
Berengar I
(839—888)
896. — 924. gads Unrošidu dinastija
Lamberts Spoleto
Lambert of Spoleto
(ap 880—898)
896. — 898. gads Vidonīdu dinastija
Luijs III Aklais
Louis the Blind
(ap 880—928)
900. — 905. gads Busonīdu dinastija Berengars I pretinieks no 900. līdz 902. gadam un 905. gadā
Rūdolfs II
Rudolph II
(ap 880—937)
922. — 933. gads Senie Velfi Uzvarēja Berengaru I, taču 926. gadā aizbēga no Itālijas
Hugo Ārls
Hugh of Arles
926. — 947. gads Busonīdu dinastija Ar Berengara I gādību iecelts karalis
Lotārs II
Lothair II
(926/928—950)
945. — 950. gads Busonīdu dinastija
Berengars II
Berengar II
(ap 900—966)
950. — 961. gads Ivrejas dinastija
Adalberts
Adalbert
(932/936—971/975)
950. — 963. gads Ivrejas dinastija

951. gadā Otons I Lielais iebruka Itālijā un tika kronēts ar Lombardijas dzelzs kroni. Pēc 952. gada Berengars II un Adalberts kļuva par Otona I vasaļiem un Itālijas teritoriju pārvaldīja līdz Otona I nāvei.

Svētās Romas impērija sastāvā (962—1556)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētās Romas impērijas imperatori, kas kronēti par Itālijas karaļiem

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Otonu dinastija (962—1014)
Otons I Lielais
Otto I Magnus
(912—973)
962. gada 2. februāris — 973. gada 7. maijs Otonu dinastija
Oto II Otons
Otto II
(955—983)
973. gada 7. maijs — 983. gada 7. decembris Otonu dinastija
Oto III Otons
Otto III
(980—1002)
996. gada 21. maijs — 1002. gada 24. janvāris Otonu dinastija
Ivrejas Ardvins
Arduin I of Ivrea
(955—1015)
1002. gada 15. februāris — 1014. gads Otonu dinastija
Heinrihs II Svētais
Heinrich II der Heilige
(973—1024)
1014. gada 14. februāris — 1024. gada 13. jūlijs Otonu dinastija
Saliešu dinastija (1027—1125)
Konrāds II Salietis
Konrad II
(ap 990 — 1039)
1027. gada 26. marts — 1039. gada 4. jūnijs Saliešu dinastija
Heinrihs III
Heinrich III
(1016—1056)
1046. gada 25. decembris — 1056. gada 5. oktobris Saliešu dinastija
Heinrihs IV
Heinrich IV
(1050—1106)
1056. gada 5. oktobris — 1105. gada 31. decembris Saliešu dinastija
Konrāds II
Conrad II
(1074—1101)
1093. — 1098. gads Saliešu dinastija
Heinrihs V Salietis
Heinrich V
(1081/86—1125)
1111. gada 13. aprīlis — 1125. gada 23. maijs Saliešu dinastija
Zuplinburgu dinastija (1133—1137)
Lotārs III Zuplinburgs
Lothar III
(1075—1137)
1133. gada 4. jūnijs — 1137. gada 4. decembris Zuplinburgu dinastija
Otvilu dinastija (1130—1154)
Rožērs II
Ruggeru II di Sicilia
(1095—1154)
1130. gada 27. septembris — 1154. gada 25. februāris Otvilu dinastija Rožērs II līdz vismaz 1135. gadam izmantoja titulu — Sicīlijas un Itālijas karalis. Savukārt vēlāk izmantoja tikai Sicīlijas, Apūlijas un Kalabrijas karaļa titulu. Lai arī viņa karaliste atradās Itālijas dienvidu daļā, viņš nekad nekontrolēja oficiālo Itālijas Karalisti, kas atradās Svētās Romas impērijas sastāvā.
Hoenštaufenu dinastija (1128—1197)
Konrāds III
Konrad III
(1093—1152)
1128. gads — 1155. gada 15. februāris Hoenštaufenu dinastija
Frīdrihs I Barbarosa
Friedrich I
(1122—1190)
1155. gada 8. jūnijs — 1190. gada 10. jūnijs Hoenštaufenu dinastija
Heinrihs VI
Heinrich VI
(1165—1197)
1191. gada 15. aprīlis — 1197. gada 28. septembris Hoenštaufenu dinastija
Velfu dinastija (1209—1212)
Otons IV
Otto IV
(1175—1218)
1209. — 1212. gads Velfu dinastija
Hoenštaufenu dinastija (1220—1254)
Frīdrihs II Hoenštaufens
Friedrich II
(1194—1250)
1212. gada 5. decembris — 1250. gada 13. decembris Hoenštaufenu dinastija
Konrāds IV
Conrad IV
(1228—1254)
1220. gada 23. aprīlis — 1242. gada 12. februāris Hoenštaufenu dinastija
Konrāds V
Conrad V
(1252—1268)
1237. gada maijs — 1254. gada 21. maijs Hoenštaufenu dinastija
Luksemburgu dinastija (1311—1313)
Heinrihs VII Luksemburgs
Heinrich VII
(ap 1275—1313)
1311. gada 6. janvāris — 1313. gada 24. augusts Luksemburgu dinastija
Vitelsbahu dinastija (1314—1347)
Ludvigs IV Bavārietis
Ludwig IV. der Bayer
(1282—1347)
1327. gada 31. maijs — 1347. gada 11. oktobris
Luksemburgu dinastija (1355—1437)
Kārlis IV Luksemburgs
Karl IV
(1316—1378)
1355. gads — 1378. gada 29. novembris Luksemburgu dinastija
Sigismunds Luksemburgs
Sigismund
(1368—1437)
1431. gads — 1437. gada 9. decembris Luksemburgu dinastija
Hābsburgu dinastija (1452—1740)
Frīdrihs III Hābsburgs
Friedrich III
(1415—1493)
1452. gada 19. marts — 1493. gada 19. augusts Hābsburgu dinastija
Kārlis V Hābsburgs
Karl V
(1500—1558)
1519. gada 28. jūnijs — 1556. gada 27. augusts Hābsburgu dinastija

Napoleona Itālijas Karaliste (1805—1814)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Napoleons Bonaparts
Napoléon Bonaparte
(1769—1821)
1805. gada 17. marts — 1814. gada 11. aprīlis Napoleona dinastija

Itālijas Karaliste (1861—1946)

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Viktors Emanuels II
Vittorio Emanuele II
(1820—1878)
1861. gada 17. marts — 1878. gada 9. janvāris Savojas dinastija
Umberto I
Umberto I di Savoia
(1844—1900)
1878. gada 9. janvāris — 1900. gada 29. jūlijs Savojas dinastija
Viktors Emanuels III
Vittorio Emanuele III
(1869—1947)
1900. gada 29. jūlijs — 1946. gada 9. maijs Savojas dinastija
Umberto II
Umberto II
(1904—1983)
1946. gada 9. maijs — 1946. gada 18. jūnijs Savojas dinastija