NMT

Mobilo sakaru standarti

GSM / UMTS (3GPP)

2G GSM GSM-R (Dzelzceļa GSM) GPRS EDGE (EGPRS) EDGE Evolution HSCSD

3G UMTS (3GSM) HSPA HSDPA HSUPA HSPA+ UMTS-TDD TD-CDMA TD-SCDMA FOMA

4G LTE

cdmaOne / CDMA2000 (3GPP2)

2G cdmaOne

3G CDMA2000 EV-DO

Pre-4G UMB

AMPS

1G AMPS TACS / ETACS

2G D-AMPS

Citas tehnoloģijas

0G PTT MTS IMTS AMTS OLT MTD Autotel / PALM ARP

1G NMT Hicap CDPD Mobitex DataTAC

2G iDEN PDC CSD PHS WiDEN

Pre-4G iBurst HIPERMAN WiMAX WiBro (Mobile WiMAX) GAN (UMA)

NMT (saīsinājums no Nordiska MobilTelefoni-gruppen, vēlāk Nordisk MobilTelefoni) ir pirmās paaudzes mobilo telefonu sistēma. To izstrādāja Ziemeļvalstu telesakaru administrācijas. Pirmais NMT tīkls sāka darboties 1981. gadā. To ar laiku nomainīja modernākas GSM sistēmas. Pēdējie NMT tīkli tika slēgti 2000. gados.

Tīkls balstīts uz analogās mobilo telefonu sakaru tehnoloģijas un bija realizēts divos variantos: NMT-450 un NMT-900.

NMT specifikācija bija brīva un atvērta, ļaujot daudziem ražotājiem izgatavot NMT aparatūru, tādējādi pazeminot tās cenu. Sākotnējie NMT telefoni bija tik lieli un smagi, ka tos varēja pārvietot tikai transportlīdzekļos. Pēdējie modeļi bija līdz pat 100 g viegli.

NMT tīkls tika izmantots Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Islandē, Nīderlandē, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Slovēnijā, Horvātijā, Bosnijā, Serbijā, Rumānijā, Bulgārijā, Turcijā un vairākās Āzijas valstīs. Aptuveni 30 valstīs bija izvērsts NMT-450 tīkls, bet vairkā nekā 10 — NMT-900.

Vēsture

Ideja par Ziemeļvalstu mobilo telefonu tīklu tika izteikta 1969. gadā, Norvēģijas pilsētā Kabelvogā tiekoties Ziemeļvalstu sakaru nozares pārstāvjiem. Tajā laikā darbojās manuālas komutācijas mobilo sakaru tīkli: ARP (150 MHz) Somijā, MTD (450 MHz) Zviedrijā un Dānijā un OLT (160 MHz) Norvēģijā, kuriem bija daudz trūkumu. 1975. gadā tika pieņemts NMT tehniskais standarts. Tīkls darbojās 450 MHz frekvencē.

Pirmo NMT komerciālo tīklu atklāja Saūda Arābijā 1981. gada 1. septembrī. Līdz gada beigām NMT darbu sāka Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, bet 1982. gada pavasarī — Somijā. 1985. gadā jau bija 110 000 abonentu Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā un Somijā, no kuriem 63 300 Norvēģijā; tā bija kļuvusi par pasaulē lielāko mobilo telefonu sistēmu. 1985. gada decembrī atklāts NMT tīkls Nīderlandē, 1986. gadā — Islandē. 1988. gadā sāka Igaunijā (tajā laikā vēl PSRS sastāvā) darbu NMT tīkls.

1986. gada beigās sāka izvērst tīklu NMT-900, kas darbojās 900 MHz frekvencē un varēja vienlaicīgi uzturēt vairāk sakaru kanālu.

Tehnoloģija

NMT tīkls sastāv no šūnām ar diametru no 2 līdz 30 km. Ar telefoniem iespējams veikt duplekso pārraidi, vienlaicīgi uztverot un raidot balss sarunu. NMT sistēmā ir automātiska komutācija. Pārtvere nodrošina sarunas seansa nepārtrauktību, pārvietojoties uz citu šūnas apgabalu, kas nebija realizēts nulltās paaudzes sistēmās, piemēram, somu ARP.

Skaņas kanāls tika raidīts ar FM modulāciju, bet datu pārraide notika ar FFSK modulāciju ar ātrumu 600 līdz 1200 biti sekundē. Komandsignāli starp bāzes staciju un mobilo iekārtu notika tajā pašā audiokanālā vai FFSK kanālā. Tas radīja periodiskus īsus trokšņus, kuri bija raksturīgi NMT sarunās.

Lai gan sākotnējā NMT specifikācijā bija paredzēta balss signāla kriptēšana, tā netika realizēta. Vēlākās NMT versijās tika ieviests analogais skremblings, kuru varēja izmantot, ja to atbalstīja gan bāzes stacijas, gan telefoni.

Vēlāk NMT tika realizēta SMS īsziņu sūtīšana.

NMT Latvijā

Latvijā vienīgais NMT tīklu bija izveidojis mobilo sakaru operators Latvijas Mobilais Telefons. Tīkls tika atklāts 1992. gadā. LMT NMT tīkla darbība tika pārtraukta 2003. gada 1. janvārī, esošajiem abonentiem pārejot uz GSM sistēmu.