Serīns: Atšķirības starp versijām
m r2.7.2+) (Robot: Modifying ta:செர்ரீன் to ta:செரைன் |
|||
| 23. rindiņa: | 23. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Aminoskābes]] |
[[Kategorija:Aminoskābes]] |
||
[[ar:سيرين]] |
|||
[[be:Серын]] |
|||
[[bg:Серин]] |
|||
[[ca:Serina]] |
|||
[[cs:Serin]] |
|||
[[da:Serin]] |
|||
[[de:Serin]] |
|||
[[el:Σερίνη]] |
|||
[[en:Serine]] |
|||
[[eo:Serino]] |
|||
[[es:Serina]] |
|||
[[et:Seriin]] |
|||
[[eu:Serina]] |
|||
[[fa:سرین (اسید آمینه)]] |
|||
[[fi:Seriini]] |
|||
[[fr:Sérine]] |
|||
[[gl:Serina]] |
|||
[[he:סרין]] |
|||
[[hr:Serin]] |
|||
[[hu:Szerin]] |
|||
[[id:Serina]] |
|||
[[it:Serina (chimica)]] |
|||
[[ja:セリン]] |
|||
[[ka:სერინი]] |
|||
[[ko:세린]] |
|||
[[ku:Sêrîn]] |
|||
[[lb:Serin]] |
|||
[[lt:Serinas]] |
|||
[[nl:Serine]] |
|||
[[no:Serin]] |
|||
[[oc:Serina]] |
|||
[[pl:Seryna]] |
|||
[[pt:Serina]] |
|||
[[ru:Серин]] |
|||
[[sk:Serín]] |
|||
[[sr:Serin]] |
|||
[[sv:Serin]] |
|||
[[ta:செரைன்]] |
|||
[[tr:Serin]] |
|||
[[uk:Серин]] |
|||
[[zh:絲氨酸]] |
|||
[[zh-min-nan:Serin]] |
|||
Pašreizējā versija, 2013. gada 8. marts, plkst. 19.19
| Serīns | |
|---|---|
  L-serīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C3H7NO3 |
| Molmasa | 105,09 g/mol |
| Blīvums | 1537 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 228 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 5,68 |
Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.
Bioloģiskā nozīme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.
Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.
Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.
| ||||||||
