Zviedru valoda

Zviedru valoda svenska
Valodu lieto:	Zviedrija (9,4 miljoni), Somija (290 000) ASV (70 000) Spānija (40 000) Lielbritānija (30 000) Kanāda (20 000)
Pratēju skaits:	~ 10 miljoni
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Ģermāņu   Ziemeļģermāņu valodas    Austrumskandināvu     Zviedru valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (zviedru ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Zviedrija Somija Eiropas Savienība
Regulators:	Zviedru valodas asociācija
Valodas kodi
ISO 639-1:	sv
ISO 639-2:	swe
ISO 639-3:	swe

Zviedru valodas izplatības areāls

Zviedru valoda (zviedru: svenska) ir indoeiropiešu valodu saimes austrumģermāņu valoda, kurā runā vairāk nekā 9 miljoni cilvēku un sastāv Skandinavas valodas grupā. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā, kā arī Somijā (kā otrā valoda). Somijā šajā valodā galvenokārt runā cilvēki, kuri apdzīvo piekrastes zonu un Ālandu salas. Zviedru valoda visvairāk ir radniecīga dāņu valodai, kā arī mazākā mērā norvēģu valodai. Zviedru valoda ir senās skandināvu valodas pēcnācēja. Senajā skandināvu valodā runāja ģermāņi, kuri dzīvoja Skandināvijas teritorijā vikingu ēras laikā.

Standarta zviedru valoda attīstījās 19. gadsimtā no dialektiem, kuros runāja centrālajā Zviedrijā, un tika atzīta par valsts oficiālo valodu 20. gadsimta sākumā. Lai gan šī valodas rakstība ir vispārpieņemta un standartizēta, joprojām eksistē dažādi tās dialekti. Šie dialekti parasti ir ierobežoti nelielos ciematos un tajos runā neliels skaits cilvēku, kuriem ir raksturīga neliela sociālā mobilitāte. Zviedru valodas senā rakstība bija rūnu raksti. Kopš 13. gadsimta rakstības pamatā latīņu alfabēts.