Vladimirs Koroļenko: Atšķirības starp versijām

Vladimirs Koroļenko; Владимир Галактионович Короленко
Personīgā informācija
Dzimis	1853. gada 27. jūlijā ; Žitomira, Volīnijas guberņa, Krievijas Impērija; (Žitomiras apgabals, Ukraina)
Miris	1921. gada 25. decembrī (68 gadi); Poltava, Ukrainas PSR; (Poltavas apgabals, Ukraina)
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, žurnālists un publicists
Valoda	krievu valoda
Slavenākie darbi	stāsts "Makara sapnis" (Сон Макара, 1885)
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2024. gada 24. janvāris, plkst. 23.01

Vladimirs Koroļenko (krievu: Владимир Галактионович Короленко, ukraiņu: Володимир Галактіонович Короленко; dzimis 1853. gada 27. jūlijā, miris 1921. gada 25. decembrī) bija ukraiņu rakstnieks, žurnālists un publicists.

Dzīvesgājums

Dzimis 1853. gadā Žitomirā apriņķa tiesneša ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Žitomirā, vēlāk Rivnē. 1871. gadā iestājās Sanktpēterburgas Tehnoloģiskajā institūtā, vēlāk līdzekļu trūkuma dēļ pārgāja uz Pētera Lauksaimniecības akadēmiju.

Sakarā ar iesaistīšanos narodņiku kustībā viņu 1876. gadā nometināja Kronštatē policijas uzraudzībā. Pēc atbrīvošanas 1877. gadā Koroļenko iestājās Santpēterburgas Kalnu institūtā. 1879. gadā revolucionārās darbības dēļ tika izsūtīts uz Vjatkas guberņas Glazovu (mūsdienu Udmurtijā), vēlāk dzīvoja izsūtījumā arī citur. 1881. gada martā atteicās zvērēt uzticību jaunajam Krievijas caram Aleksandram III un tika izsūtīts uz Jakutiju.

1885. gadā atgriezās no ieslodzījuma un apmetās Ņižņijnovgorodā, kur nodzīvoja līdz 1895. gadam, kļūdams par pazīstamu rakstnieku. Deviņdesmitajos gados daudz ceļoja pa Krieviju, 1895. gadā apmeklēja Vispasaules izstādi Čikāgā. No 1895. līdz 1900. gadam dzīvoja Santpēterburgā, kur bija žurnāla "Krievu bagātība" (Русское богатство) galvenais redaktors. 1900. gadā Koroļenko ievēlēja par Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekli, bet 1902. gadā viņš atteicās no akdēmiķa grāda, protestējot pret Maksima Gorkija izslēgšanu no akadēmijas. No 1900. gada līdz savai nāvei 1921. gadā dzīvoja Poltavā, kur apglabāts.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Koroļenko.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

@@ 1. rindiņa: / 1. rindiņa: @@
-{{inuse}}
 {{Rakstnieka infokaste
 |        platums    =
@@ 12. rindiņa: / 10. rindiņa: @@
 |     dz_mēnesis    = 7
 |       dz_diena    = 27
-|       dz_vieta    = [[Žitomira]], [[Volīnijas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>([[Žitomiras apgabals]], {{UKR}})
+|       dz_vieta    = [[Žitomira]], [[Volīnijas guberņa]], [[Krievijas Impērija]]<br>([[Žitomiras apgabals]], {{UKR}})
 |      m_dat_alt    =
 |         m_gads    = 1921
@@ 44. rindiņa: / 42. rindiņa: @@
 }}
-'''Vladimirs Koroļenko''' ({{val-ru|Владимир Галактионович Короленко}}, {{val-uk|Володимир Галактіонович Короленко}}; dzimis {{dat|1896|12|27}}, miris {{dat|1977|1|18}}) bija ukraiņu/poļu izcelsmes krievu rakstnieks, žurnālists un publicists.
+'''Vladimirs Koroļenko''' ({{val|ru|Владимир Галактионович Короленко}}, {{val|uk|Володимир Галактіонович Короленко}}; dzimis {{dat|1853|7|27}}, miris {{dat|1921|12|25}}) bija [[ukraiņi|ukraiņu]] rakstnieks, žurnālists un publicists.
+== Dzīvesgājums ==
+Dzimis 1853. gadā [[Žitomira|Žitomirā]] apriņķa tiesneša ģimenē. Mācījās ģimnāzijā Žitomirā, vēlāk [[Rivne|Rivnē]]. 1871. gadā iestājās [[Sanktpēterburga]]s Tehnoloģiskajā institūtā, vēlāk līdzekļu trūkuma dēļ pārgāja uz Pētera Lauksaimniecības akadēmiju.
+Sakarā ar iesaistīšanos [[narodņiki|narodņiku]] kustībā viņu 1876. gadā nometināja [[Kronštate|Kronštatē]] policijas uzraudzībā. Pēc atbrīvošanas 1877. gadā Koroļenko  iestājās Santpēterburgas Kalnu institūtā. 1879. gadā revolucionārās darbības dēļ tika izsūtīts uz [[Vjatkas guberņa]]s [[Glazova (pilsēta)|Glazovu]] (mūsdienu [[Udmurtija|Udmurtijā]]), vēlāk dzīvoja izsūtījumā arī citur. 1881. gada martā atteicās zvērēt uzticību jaunajam Krievijas caram [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]] un tika izsūtīts uz [[Jakutija|Jakutiju]].
+. gadā atgriezās no ieslodzījuma un apmetās [[Ņižņijnovgoroda|Ņižņijnovgorodā]], kur nodzīvoja līdz 1895. gadam, kļūdams par pazīstamu rakstnieku. Deviņdesmitajos gados daudz ceļoja pa Krieviju, 1895. gadā apmeklēja Vispasaules izstādi [[Čikāga|Čikāgā]]. No 1895. līdz 1900. gadam dzīvoja Santpēterburgā, kur bija žurnāla "Krievu bagātība" (''Русское богатство'') galvenais redaktors. 1900. gadā Koroļenko ievēlēja par [[Pēterburgas Zinātņu akadēmija]]s locekli, bet 1902. gadā viņš atteicās no akdēmiķa grāda, protestējot pret [[Maksims Gorkijs|Maksima Gorkija]] izslēgšanu no akadēmijas.
+No 1900. gada līdz savai nāvei 1921. gadā dzīvoja [[Poltava|Poltavā]], kur apglabāts.
 == Ārējās saites ==
+{{sisterlinks-inline}}
-* {{commonscat-inline|Vladimir Korolenko|Vladimirs Koroļenko}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{rakstnieks-aizmetnis}}
 {{Autoritatīvā vadība}}
-{{DEFAULTSORT:Koroļenko, Vladimirs}}
+{{DEFAULTSORT:Koroļenko, Vladimirs}}
 [[Kategorija:Krievu valodā rakstošie]]
+[[Kategorija:Žitomirā dzimušie]]