Pāriet uz saturu

Karš par Austrijas mantojumu: Atšķirības starp versijām

Vikipēdijas lapa
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
Nez, it kā ir okok
(Iezīmes: HotCat)
(33 starpversijas, ko saglabājuši 20 lietotāji, nav parādītas)
1. rindiņa: 1. rindiņa:
{{Militāras sadursmes infokaste
'''Karš par Austrijas mantojumu''' bija plašs militārs konflikts [[Eiropa|Eiropā]] un tās kolonijās, no [[1740]]. līdz [[1748]] gadam, kurš sākās pēc formāla iemesla vairākām Eiropas valstīm apstrīdot [[Habsburgu monarhija]]s troņa mantošanas kārtību. Kara rezultātā būtiskas teritoriālas izmaiņas Eiropas politiskajā kartē nenotika.
| conflict = Karš par Austrijas mantojumu
| width =
| partof =
| image = Battle_of_Fontenoy_1745.PNG
| image_size =
| alt =
| caption =
| date =
| place = [[Eiropa]], [[Ziemeļamerika]], [[Indija]]
| coordinates =
| map_type =
| map_relief =
| map_size =
| map_marksize =
| map_caption =
| map_label =
| territory =
| result = [[Āhenes miera līgums]]
| status =
| combatants_header =
| combatant1 =
| combatant2 =
| combatant3 =
| commander1 = [[Luijs XV]]<br />[[Filips V]]<br />[[Frīdrihs II Lielais]]
| commander2 = [[Marija Terēzija]]<br />[[Džordžs II]]<br />[[Roberts Volpols]]
| commander3 =
| units1 =
| units2 =
| units3 =
| strength1 =
| strength2 =
| strength3 =
| casualties1 =
| casualties2 =
| casualties3 =
| notes =
| campaignbox =
}}


'''Karš par Austrijas mantojumu''' bija plašs militārs konflikts [[Eiropa|Eiropā]] un tās kolonijās, no [[1740]]. līdz [[1748]] gadam, kurš sākās pēc formāla iemesla vairākām Eiropas valstīm apstrīdot [[Hābsburgu monarhija]]s troņa mantošanas kārtību. Kara rezultātā notika teritoriālas izmaiņas Eiropas politiskajā kartē.
=== Kara sākums un gaita ===


== Kara sākums un gaita ==
1740. gadā [[Habsburgi|Habsburgu]] troni saskaņā ar [[Kārlis VI|Kārļa VI]] "Pragmatisko Sankciju" (''Pragmatische Sanktion'') ieguva [[Marija Terēzija|Marija Terēza]], taču pretenzijas uz to balstoties uz "[[Saliskais Likums|Saliskā Likuma]]" (''Lex Salica'') izvirzīja arī vācu zemju [[Bavārija]]s un [[Saksija]]s kūrfirsti, kuri bija saistīti ar Habsburgiem radnieciskām saitēm. Francija paziņoja, ka tā ir gatava atbalstīt vācu valstis pret Habsburgiem. [[Prūsijas karaliste|Prūsijas]] karalis [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]] izmantoja situāciju un bez kara pieteikuma ieņēma Habsburgiem piederošo [[Silēzija|Silēziju]]. [[Pirmais Silēzijas karš|Silēzijas karš]] (1740. - 1742.) pārauga Eiropas karā par Austrijas mantojumu (1740.–1748).

1740. gadā [[Hābsburgi|Hābsburgu]] troni saskaņā ar [[Kārlis VI|Kārļa VI]] "Pragmatisko Sankciju" (''Pragmatische Sanktion'') ieguva [[Marija Terēzija|Marija Terēza]], taču pretenzijas uz to balstoties uz "[[Saliskais Likums|Saliskā Likuma]]" (''Lex Salica'') izvirzīja arī vācu zemju [[Bavārija]]s un [[Saksija]]s kūrfirsti, kuri bija saistīti ar Hābsburgiem radnieciskām saitēm. Francija paziņoja, ka tā ir gatava atbalstīt vācu valstis pret Hābsburgiem. [[Prūsijas Karaliste|Prūsijas]] karalis [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs II]] izmantoja situāciju un bez kara pieteikuma ieņēma Hābsburgiem piederošo [[Silēzija|Silēziju]]. [[Pirmais Silēzijas karš|Silēzijas karš]] (1740. - 1742.) pārauga Eiropas karā par Austrijas mantojumu (1740.—1748).
[[Francija]] [[1741]]. gadā ieveda savu karaspēku Vācijā, [[Nīderlande|Nīderlandē]] (kur sagādāja zaudējumu [[Lielbritānijas Karaliste]]i) un [[Itālija|Itālijā]] (kur pastiprināti darbojās savienībā ar [[Spānija|Spāniju]]). Bavārieši iebruka Austrijā, draudēja [[Vīne]]i, kopā ar frančiem ieņēma [[Prāga|Prāgu]]. Marijas Terēzas stāvoklis kļuva kritisks, viņas kontrolē palika tikai [[Ungārija]] un [[Tirole]]. Šādos apstākļos ar Anglijas starpniecību viņa noslēdza slepenu līgumu ar Frīdrihu II, kurš apmaiņā pret austriešu troņa atteikšanos no Silēzijas daļas par labu Frīdriham II piekrita apturēt karadarbību.
[[Francija]] [[1741]]. gadā ieveda savu karaspēku Vācijā, [[Nīderlande|Nīderlandē]] (kur sagādāja zaudējumu [[Lielbritānijas Karaliste]]i) un [[Itālija|Itālijā]] (kur pastiprināti darbojās savienībā ar [[Spānija|Spāniju]]). Bavārieši iebruka Austrijā, draudēja [[Vīne]]i, kopā ar frančiem ieņēma [[Prāga|Prāgu]]. Marijas Terēzas stāvoklis kļuva kritisks, viņas kontrolē palika tikai [[Ungārija]] un [[Tirole]]. Šādos apstākļos ar Anglijas starpniecību viņa noslēdza slepenu līgumu ar Frīdrihu II, kurš apmaiņā pret austriešu troņa atteikšanos no Silēzijas daļas par labu Frīdriham II piekrita apturēt karadarbību.
[[Attēls:Hohenfriedeberg - Attack of Prussian Infantry - 1745.jpg|220px|thumbnail|right|Prūšu kājnieku uzbrukums 1745. gadā. (K. Rēlinga glezna; 1913.)]]


=== Kara beigas Eiropā ===
== Kara beigas Eiropā ==


Karadarbība risinājās plašā teritorijā ap Donavu un pie Baltijas jūras. Austrijas pusē cīnījās Lielbritānija un Prūsijas pusē Francija. 1748. gadā Vācijas pilsētā [[Āhene|Āhenē]] tika noslēgts miera līgums. Austrija gan zaudēja Silēziju, bet tā bija saglabājusi nedalītu Habsburgu mantojumu.
Karadarbība risinājās plašā teritorijā ap Donavu un pie Baltijas jūras. Austrijas pusē cīnījās Lielbritānija un Prūsijas pusē Francija. 1748. gadā Vācijas pilsētā [[Āhene|Āhenē]] tika noslēgts miera līgums. Austrija gan zaudēja Silēziju, bet tā bija saglabājusi nedalītu Hābsburgu mantojumu.
[[1745]]. gada [[25. decembris|25. decembrī]] Austrija un Prūsija noslēdza separātu „Drēzdenes miera līgumu”, saskaņā ar kuru visa Silēzija tika nodota Prūsijai. Atbildot uz to Prūsijas karalis atzina Marijas Terēzas vīra Franča Stefana no Lotaringijas (''Franz Stephan von Lothringen'') ievēlēšanu par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru, kurš pieņēma [[Francis I Stefans|Franča I Stefana]] ([[1708]]. [[1765]].) vārdu un valdīja impērijā 20 gadus ([[1745]]. [[1765]].). Prūsija izstājās no kara, bet karadarbība vēl turpinājās dienvidu Nīderlandē, Itālijā, bet īpaši starp Anglijas un Francijas kolonijām.
[[1745]]. gada [[25. decembris|25. decembrī]] Austrija un Prūsija noslēdza separātu „Drēzdenes miera līgumu”, saskaņā ar kuru visa Silēzija tika nodota Prūsijai. Atbildot uz to Prūsijas karalis atzina Marijas Terēzas vīra Franča Stefana no Lotaringijas (''Franz Stephan von Lothringen'') ievēlēšanu par [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] ķeizaru, kurš pieņēma [[Francis I Stefans|Franča I Stefana]] ([[1708]]. [[1765]].) vārdu un valdīja impērijā 20 gadus ([[1745]]. [[1765]].). Prūsija izstājās no kara, bet karadarbība vēl turpinājās dienvidu Nīderlandē, Itālijā, bet īpaši starp Anglijas un Francijas kolonijām.


=== Karš kolonijās ===
== Karš kolonijās ==


[[1739]]. gadā starp [[Lielbritānijas Karaliste|Angliju]] un [[Spānija|Spāniju]] sākās koloniālie kari par Anglijas tiesībām brīvi tirgoties ar Spānijas kolonijām.
[[1739]]. gadā starp [[Lielbritānijas Karaliste|Angliju]] un [[Spānija|Spāniju]] sākās koloniālie kari par Anglijas tiesībām brīvi tirgoties ar Spānijas kolonijām.
[[1743]]. gadā, pēc savienības atjaunošanas starp Franciju un Spāniju, uzliesmoja Anglijas Francijas karš. Karadarbība norisinājās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur angļi [[1745]]. gadā atbrīvojot sev ceļu uz [[Kanāda|Kanādu]] ieņēma franču ostu Luisburgu Sv. Labrenča upes grīvā, un [[Indija|Indijā]], kur franči [[1746]]. gadā atņēma angļiem [[Madrasa|Madrasu]] Anglijas galveno atbalsta punktu. Angļi un franči karoja arī [[Skotija|Skotijā]], kur Francija atbalstīja [[Džeimss II Stjuarts|Jēkaba (Džeimsa) II Stjuarta]] mazdēla (Džeimsa II dēla Džeimsa Frensisa Eduarda Stjuarta dēla) Čārlza Eduarda Stjuarta ([[1720]]. [[1788]].) avantūristisko un ātri novērsto mēģinājumu ([[1745]]. [[1746]]) atjaunot [[Stjuartu dinastija|Stjuartu dinastiju]] Anglijā.
[[1743]]. gadā, pēc savienības atjaunošanas starp Franciju un Spāniju, uzliesmoja Anglijas Francijas karš. Ziemeļamerikā un britu kolonijās zināms ar nosaukumu [[Karaļa Džordža karš]].<ref>http://ohiohistorycentral.org/w/King_George%27s_War</ref> Karadarbība norisinājās [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]], kur angļi [[1745]]. gadā atbrīvojot sev ceļu uz [[Kanāda|Kanādu]] ieņēma franču ostu Luisburgu Sv. Labrenča upes grīvā, un [[Indija|Indijā]], kur franči [[1746]]. gadā atņēma angļiem [[Madrasa|Madrasu]] Anglijas galveno atbalsta punktu. Angļi un franči karoja arī [[Skotija|Skotijā]], kur Francija atbalstīja [[Džeimss II Stjuarts|Jēkaba (Džeimsa) II Stjuarta]] mazdēla (Džeimsa II dēla Džeimsa Frensisa Eduarda Stjuarta dēla) Čārlza Eduarda Stjuarta ([[1720]]. [[1788]].) mēģinājumu ([[1745]]. [[1746]]) atjaunot [[Stjuartu dinastija|Stjuartu dinastiju]] Anglijā.


=== Kara rezultāti ===
== Kara rezultāti ==


* [[1748]].gadā noslēgtajā Āhenas miera līgumā visas puses atzina [[Kārlis VI|Kārļa VI]] "Pragmatisko Sankciju" uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora troņa mantošanu.
* [[1748]]. gadā noslēgtajā Āhenas miera līgumā visas puses atzina [[Kārlis VI|Kārļa VI]] "Pragmatisko Sankciju" uz [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] imperatora troņa mantošanu.
* Prūsija ieguva Silēziju,
* Prūsija ieguva Silēziju,
* Spānija un Sardīnija ieguva teritorijas Itālijā.
* Spānija un Sardīnija ieguva teritorijas Itālijā.
* Francija atdeva [[Habsburgu monarhija]]i (Austrijai) ieņemtās zemes Nīderlandē, [[Lielbritānijas Karaliste]]i Madrasu Indijā un vairākas nelielas teritorijas Amerikā.
* Francija atdeva [[Hābsburgu monarhija]]i (Austrijai) ieņemtās zemes Nīderlandē, [[Lielbritānijas Karaliste]]i Madrasu Indijā un vairākas nelielas teritorijas Amerikā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* https://www.nam.ac.uk/explore/war-austrian (angliski)

== Atsauces ==


[[Kategorija:Kari ar Austriju]]
[[Kategorija:Kari ar Austriju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Kari ar Spāniju]]
[[Kategorija:Kari ar Spāniju]]
[[Kategorija:Kari ar Franciju]]
[[Kategorija:Kari ar Francijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Prūsiju]]
[[Kategorija:Kari ar Prūsiju]]
[[Kategorija:Kari ar Vāciju]]
[[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Lielbritānijas Karalisti]]
[[Kategorija:Kari ar Zviedriju]]
[[Kategorija:Kari ar Zviedriju]]
36. rindiņa: 83. rindiņa:
[[Kategorija:18. gadsimta kari]]
[[Kategorija:18. gadsimta kari]]
[[Kategorija:1740. gadi]]
[[Kategorija:1740. gadi]]

[[ar:حرب الخلافة النمساوية]]
[[bg:Война за австрийското наследство]]
[[bs:Rat za austrijsko naslijeđe]]
[[ca:Guerra de Successió Austríaca]]
[[cs:Války o rakouské dědictví]]
[[cv:Австри эткерĕшĕн çапăçни]]
[[da:Østrigske arvefølgekrig]]
[[de:Österreichischer Erbfolgekrieg]]
[[en:War of the Austrian Succession]]
[[es:Guerra de Sucesión Austriaca]]
[[fi:Itävallan perimyssota]]
[[fr:Guerre de Succession d'Autriche]]
[[gl:Guerra de Sucesión Austríaca]]
[[he:מלחמת הירושה האוסטרית]]
[[hu:Osztrák örökösödési háború]]
[[id:Perang Suksesi Austria]]
[[it:Guerra di successione austriaca]]
[[ja:オーストリア継承戦争]]
[[ko:오스트리아 왕위 계승 전쟁]]
[[lb:Éisträicheschen Ierffollegkrich]]
[[lt:Austrijos įpėdinystės karas]]
[[nl:Oostenrijkse Successieoorlog]]
[[nn:Den austerrikske arvefølgjekrigen]]
[[no:Den østerrikske arvefølgekrig]]
[[pl:Wojna o sukcesję austriacką]]
[[pms:Guèra ëd sucession austrìaca]]
[[pt:Guerra de Sucessão Austríaca]]
[[ro:Războiul de Succesiune Austriacă]]
[[ru:Война за австрийское наследство]]
[[sk:Vojna o rakúske dedičstvo]]
[[sv:Österrikiska tronföljdskriget]]
[[th:สงครามสืบราชบัลลังก์ออสเตรีย]]
[[uk:Війна за австрійську спадщину]]
[[zh:奧地利王位繼承戰爭]]

Versija, kas saglabāta 2024. gada 15. janvāris, plkst. 22.46

Karš par Austrijas mantojumu
Vieta
Iznākums Āhenes miera līgums
Komandieri un līderi
Luijs XV
Filips V
Frīdrihs II Lielais
Marija Terēzija
Džordžs II
Roberts Volpols

Karš par Austrijas mantojumu bija plašs militārs konflikts Eiropā un tās kolonijās, no 1740. līdz 1748 gadam, kurš sākās pēc formāla iemesla vairākām Eiropas valstīm apstrīdot Hābsburgu monarhijas troņa mantošanas kārtību. Kara rezultātā notika teritoriālas izmaiņas Eiropas politiskajā kartē.

Kara sākums un gaita

1740. gadā Hābsburgu troni saskaņā ar Kārļa VI "Pragmatisko Sankciju" (Pragmatische Sanktion) ieguva Marija Terēza, taču pretenzijas uz to balstoties uz "Saliskā Likuma" (Lex Salica) izvirzīja arī vācu zemju Bavārijas un Saksijas kūrfirsti, kuri bija saistīti ar Hābsburgiem radnieciskām saitēm. Francija paziņoja, ka tā ir gatava atbalstīt vācu valstis pret Hābsburgiem. Prūsijas karalis Frīdrihs II izmantoja situāciju un bez kara pieteikuma ieņēma Hābsburgiem piederošo Silēziju. Silēzijas karš (1740. - 1742.) pārauga Eiropas karā par Austrijas mantojumu (1740.—1748). Francija 1741. gadā ieveda savu karaspēku Vācijā, Nīderlandē (kur sagādāja zaudējumu Lielbritānijas Karalistei) un Itālijā (kur pastiprināti darbojās savienībā ar Spāniju). Bavārieši iebruka Austrijā, draudēja Vīnei, kopā ar frančiem ieņēma Prāgu. Marijas Terēzas stāvoklis kļuva kritisks, viņas kontrolē palika tikai Ungārija un Tirole. Šādos apstākļos ar Anglijas starpniecību viņa noslēdza slepenu līgumu ar Frīdrihu II, kurš apmaiņā pret austriešu troņa atteikšanos no Silēzijas daļas par labu Frīdriham II piekrita apturēt karadarbību.

Prūšu kājnieku uzbrukums 1745. gadā. (K. Rēlinga glezna; 1913.)

Kara beigas Eiropā

Karadarbība risinājās plašā teritorijā ap Donavu un pie Baltijas jūras. Austrijas pusē cīnījās Lielbritānija un Prūsijas pusē — Francija. 1748. gadā Vācijas pilsētā Āhenē tika noslēgts miera līgums. Austrija gan zaudēja Silēziju, bet tā bija saglabājusi nedalītu Hābsburgu mantojumu. 1745. gada 25. decembrī Austrija un Prūsija noslēdza separātu „Drēzdenes miera līgumu”, saskaņā ar kuru visa Silēzija tika nodota Prūsijai. Atbildot uz to Prūsijas karalis atzina Marijas Terēzas vīra Franča Stefana no Lotaringijas (Franz Stephan von Lothringen) ievēlēšanu par Svētās Romas impērijas ķeizaru, kurš pieņēma Franča I Stefana (1708. — 1765.) vārdu un valdīja impērijā 20 gadus (1745. — 1765.). Prūsija izstājās no kara, bet karadarbība vēl turpinājās dienvidu Nīderlandē, Itālijā, bet īpaši — starp Anglijas un Francijas kolonijām.

Karš kolonijās

1739. gadā starp Angliju un Spāniju sākās koloniālie kari par Anglijas tiesībām brīvi tirgoties ar Spānijas kolonijām. 1743. gadā, pēc savienības atjaunošanas starp Franciju un Spāniju, uzliesmoja Anglijas — Francijas karš. Ziemeļamerikā un britu kolonijās zināms ar nosaukumu Karaļa Džordža karš.[1] Karadarbība norisinājās Ziemeļamerikā, kur angļi 1745. gadā atbrīvojot sev ceļu uz Kanādu ieņēma franču ostu Luisburgu Sv. Labrenča upes grīvā, un Indijā, kur franči 1746. gadā atņēma angļiem Madrasu — Anglijas galveno atbalsta punktu. Angļi un franči karoja arī Skotijā, kur Francija atbalstīja Jēkaba (Džeimsa) II Stjuarta mazdēla (Džeimsa II dēla Džeimsa Frensisa Eduarda Stjuarta dēla) Čārlza Eduarda Stjuarta (1720. — 1788.) mēģinājumu (1745. — 1746) atjaunot Stjuartu dinastiju Anglijā.

Kara rezultāti

Ārējās saites

Atsauces

  1. http://ohiohistorycentral.org/w/King_George%27s_War