Pāriet uz saturu

Džons Kenedijs: Atšķirības starp versijām

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Pārlūkot vēsturi
← Vecāka versijaJaunāka versija →
Dzēstais saturs Pievienotais saturs
VizuālaisVikiteksts
→Biogrāfija: precīzāka vikisaite
m Novērsu izmaiņas, ko izdarīja 212.3.193.139, atjaunoju versiju, ko saglabāja Bai-Bot
(Iezīmes: Atcelšana)
(Viena starpversija, ko saglabājuši 19 lietotāji, nav parādītas)
5. rindiņa: 5. rindiņa:
| apraksts =
| apraksts =
<!------ Pirmais amats ------>
<!------ Pirmais amats ------>
| amats = 35. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents
| amats = 35. [[ASV prezidentu uzskaitījums|ASV prezidents]]
| term_sākums = {{dat|1961|1|20|N}}
| term_sākums = {{dat|1961|1|20|N}}
| term_beigas = {{dat|1963|11|22|N}}
| term_beigas = {{dat|1963|11|22|N}}
20. rindiņa: 20. rindiņa:
| dzim_dati = {{dat|1917|5|29}}
| dzim_dati = {{dat|1917|5|29}}
| dzim_vieta = {{flaga|ASV}} [[Brūklaina]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| dzim_vieta = {{flaga|ASV}} [[Brūklaina]], [[Masačūsetsa]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| mir_dati = {{mdv|1963|11|22|1917|5|29}}
| mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|11|22|1917|5|29}}
| mir_vieta = {{flaga|ASV}} [[Dalasa]], [[Teksasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| mir_vieta = {{flaga|ASV}} [[Dalasa]], [[Teksasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| partija = [[ASV Demokrātu partija|Demokrāti]]
| partija = [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrāti]]
| dzīvesb = [[Žaklīna Kenedija|Žaklīna Lī Buvjē Kenedija]]
| dzīvesb = [[Žaklīna Kenedija|Žaklīna Lī Buvjē Kenedija]]
| profesija =
| profesija =
30. rindiņa: 30. rindiņa:
}}
}}


'''Džons Ficdžeralds Kenedijs''' ({{val-en|John Fitzgerald Kennedy}}; dzimis {{dat|1917|5|29}}, miris {{dat|1963|11|22}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] trīsdesmit piektais [[ASV prezidents|prezidents]] no {{dat|1961|1|20|Ģ}} līdz {{dat|1963|11|22|D|bez}}. Stājoties amatā, viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā". Palicis cilvēku atmiņā kā jauneklīgs un apņēmīgs prezidents, kurš [[Kubas raķešu krīze|Karību krīzes]] laikā, kad [[1962. gads|1962]]. gadā [[Padomju Savienība]] [[Kuba|Kubā]] izvietoja [[kodolieroči|kodolieročus]], stājās pretī tai. Viņš noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots [[ASV Miera korpuss]]. Par viņa ārlaulības sakariem klīst leģendas. Populārākā no tām ir pieņēmums, ka viņam esot bijis sakars ar aktrisi [[Merilina Monro|Merilinu Monro]].
'''Džons Ficdžeralds Kenedijs''' ({{val-en|John Fitzgerald Kennedy}}; dzimis {{dat|1917|5|29}}, miris {{dat|1963|11|22}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] trīsdesmit piektais [[ASV prezidents|prezidents]] no {{dat|1961|1|20|Ģ}} līdz {{dat|1963|11|22|D|bez}}. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis [[Roberts Kenedijs]] bija [[ASV ģenerālprokurors]], savukārt [[Edvards Kenedijs]] — senators.


Pret Džonu Kenediju {{dat|1963|11|22||bez}} [[Dalasa|Dalasā]] tika veikts [[atentāts pret Džonu Kenediju|atentāts]]. Šajā noziegumā tika apsūdzēts [[Lī Hārvijs Osvalds]], taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva [[Džeks Rūbijs]].
Pret Džonu Kenediju {{dat|1963|11|22||bez}} [[Dalasa|Dalasā]] tika veikts [[atentāts pret Džonu Kenediju|atentāts]]. Šajā noziegumā tika apsūdzēts [[Lī Hārvijs Osvalds]], kuru divas dienas vēlāk nošāva [[Džeks Rūbijs]].


== Biogrāfija ==
== Biogrāfija ==
Džons Ficdžeralds Kenedijs ir dzimis {{dat|1917|5|29}} [[Masačūsetsa]]s mazpilsētā [[Brūklaina|Brūklainā]]. Viņš bija otrais dēls [[Džozefs Patriks Kenedijs|Džozefa Patrika]] un [[Roza Kenedija|Rozas Kenedijas]] ģimenē. Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz [[Riverraida|Riverraidu]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu [[Bronksvilla|Bronksvillu]].
Džons Ficdžeralds Kenedijs ir dzimis {{dat|1917|5|29}} [[Masačūsetsa]]s mazpilsētā [[Brūklaina|Brūklainā]]. Viņš bija otrais dēls uzņēmēja un politiķa [[Džozefs Patriks Kenedijs|Džozefa Patrika]] un [[Roza Kenedija|Rozas Kenedijas]] ģimenē. Pavisam ģimenē bija deviņi bērni (starp tiem arī nākamie ASV politiķi [[Roberts Kenedijs]] un [[Edvards Kenedijs]]).


Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz [[Riverraida|Riverraidu]], [[Ņujorka|Ņujorkā]]. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu [[Bronksvilla|Bronksvillu]].
⚫
1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz [[Londona|Londonu]]. 1936. gadā iestājās [[Hārvardas koledža|Hārvardas koledžā]]. Līdz 1939. gadam regulāri devās ceļojumos uz [[Eiropa|Eiropu]]. 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.

⚫
1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz [[Londona|Londonu]]. 1936. gadā iestājās [[Hārvardas koledža|Hārvardas koledžā]]. Savu [[Eiropa]]s ceļojumu laikā 1939. gada augustā 5 dienas pavadījis [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.eatriga.lv/2013/04/22/john-f-kennedy-in-riga/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2018|01|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160930225205/http://www.eatriga.lv/2013/04/22/john-f-kennedy-in-riga/ |archivedate={{dat|2016|09|30||bez}} }}</ref> 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.


1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās [[ASV Jūras kara flote|ASV flotē]]. Tur viņš kļuva par [[leitnants|leitnantu]]. 1945. gadā beidza dienēt flotē.
1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās [[ASV Jūras kara flote|ASV flotē]]. Tur viņš kļuva par [[leitnants|leitnantu]]. 1945. gadā beidza dienēt flotē.


1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt {{dat|1953|1|3||bez}}. 1953. gadā apprecējās ar [[Žaklīna Kenedija|Žaklīnu Lī Buvjē]]. 1956. gadā tika nominēts kā iespējamais [[ASV Demokrātu partija]]s prezidenta kandidāta [[Adlijs Stīvensons|Adlija Stīvensona]] viceprezidenta krēsla ieguvējs. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota [[Estiss Kīfovers|Estisam Kīfoveram]].
1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi [[ASV Pārstāvju palāta|ASV Pārstāvju palātā]]. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja [[ASV Senāts|Senāta]] vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt {{dat|1953|1|3||bez}}. 1953. gadā apprecējās ar [[Žaklīna Kenedija|Žaklīnu Lī Buvjē]]. 1956. gadā tika nominēts kā iespējamais [[ASV Demokrātiskā partija]]s prezidenta kandidāta [[Adlijs Stīvensons|Adlija Stīvensona]] viceprezidents. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota [[Estiss Kīfovers|Estisam Kīfoveram]].


1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu jau prezidenta krēslam. Vēlēšanās uzvarēja [[ASV Republikāņu partija]]s kandidātu [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]] un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu.
[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]] Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu ASV prezidenta amatam. Vēlēšanās viņš uzvarēja [[ASV Republikāniskā partija|ASV Republikāniskās partijas]] kandidātu [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]], un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu. Stājoties amatā, savā inaugurācijas runā viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.presidency.ucsb.edu/documents/inaugural-address-2|title=Inaugural Address|publisher=The American Presidency Project}}</ref>


[[Kubas raķešu krīze|Karību krīzes]] laikā, kad 1962. gadā [[Padomju Savienība]] [[Kuba|Kubā]] gribēja izvietot [[kodolieroči|kodolieročus]], Kenedijs panāca, ka tas nenotika. Vēlāk noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots [[ASV Miera korpuss]].
{{dat|1963|11|22||bez}} notika [[atentāts pret Džonu Kenediju]]. Šajā noziegumā tika apsūdzēts [[Lī Hārvijs Osvalds]], taču divas dienas vēlāk viņu publiski nošāva [[Džeks Rūbijs]]. Džona Kenedija slepkavībā ir izvirzītas vairākas [[Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas|sazvērestības teorijas]]. [[FIB]] oficiāli noslēdza lietu, par vainīgo izvirzot Osvaldu. Bet ASV varas iestādes lietu noslēdza apgalvojot, ka pierādījumi ir pārāk nepietiekami, domājot, ka aiz Kenedija slepkavības ir vainojama lielāka sazvērestība. Izmeklēšana norisinājās no 1963. līdz 1970. gadam.

{{dat|1963|11|22||bez}} notika [[atentāts pret Džonu Kenediju]]. Šajā noziegumā tika apsūdzēts [[Lī Hārvijs Osvalds]], kuru divas dienas vēlāk nošāva [[Džeks Rūbijs]]. Viceprezidents [[Lindons Džonsons]], stājoties prezidenta amatā, deva rīkojumu izveidot komisiju atentāta izmeklēšanai, ko vadīja [[Ērls Vorens]]. Komisijas izmeklēšanā tika secināts, ka atentātu Osvalds veicis viens. Šis secinājums bieži ir apšaubīts. Aptaujas rezultāti pat vēl 40 gadus pēc atentāta parādīja, ka 66% ASV sabiedrības ir pārliecināta, ka pret Kenediju tikusi organizēta sazvērestība un 74% uzskata, ka patiesība par atentātu tiek slēpta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.foxnews.com/story/0,2933,102511,00.html|title=Poll: Most Believe 'Cover-Up' of JFK Assassination Facts|publisher=FOX News Polls|access-date={{dat|2021|01|07||bez}}|archive-date={{dat|2010|04|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20100416210237/http://www.foxnews.com/story/0,2933,102511,00.html}}</ref> Par Džona Kenedija slepkavību ir izvirzītas vairākas [[Džona Kenedija atentāta sazvērestības teorijas|sazvērestības teorijas]].

Džons Ficdžeralds Kenedijs apglabāts [[Ārlingtonas nacionālā kapsēta|Ārlingtonas nacionālajā kapsētā]].

Nepilnus piecus gadus vēlāk, 1968. gada 5. jūnijā, atentāts tika veikts arī pret Džona Kenedija brāli [[Roberts Kenedijs|Robertu Kenediju]], un no gūtajiem ievainojumiem viņš nākamajā dienā nomira.


== Atsauces ==
== Atsauces ==
{{commonscat|John F. Kennedy|Džons Kenedijs}}
{{atsauces+}}
{{atsauces}}
{{atsauces}}


== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{politiķis-aizmetnis}}
{{politiķis-aizmetnis}}
57. rindiņa: 66. rindiņa:


{{ASVprezidenti}}
{{ASVprezidenti}}
{{Gada cilvēks (Time) 1951—1975}}
{{autoritatīvā vadība}}


{{DEFAULTSORT:Kenedijs, Dzzons}}
{{DEFAULTSORT:Kenedijs, Džons}}
[[Kategorija:1917. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1917. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Masačūsetsā dzimušie]]
[[Kategorija:1963. gadā mirušie]]
[[Kategorija:1963. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:ASV senatori]]
[[Kategorija:ASV Pārstāvju palātas locekļi]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]
[[Kategorija:Nogalinātie politiķi]]

{{Link FA|es}}
{{Link FA|hr}}
{{Link FA|vi}}
{{Link GA|lt}}

Versija, kas saglabāta 2023. gada 10. decembris, plkst. 23.51

Džons Ficdžeralds Kenedijs
John Fitzgerald Kennedy
35. ASV prezidents
Amatā
1961. gada 20. janvāris — 1963. gada 22. novembris
Viceprezidents (i) Lindons Džonsons
Priekštecis Dvaits Eizenhauers
Pēctecis Lindons Džonsons
ASV senators no Masačūsetsas
Amatā
1953. gada 3. janvāris — 1960. gada 22. decembris
Priekštecis Henrijs Lodžs
Pēctecis Bendžamins Smits
Dzimšanas dati 1917. gada 29. maijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Brūklaina, Masačūsetsa, Amerikas Savienotās Valstis
Miršanas dati 1963. gada 22. novembrī (46 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Dalasa, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis
Politiskā partija Demokrāti
Dzīvesbiedrs(-e) Žaklīna Lī Buvjē Kenedija
Reliģija Romas katolis
Paraksts

Džons Ficdžeralds Kenedijs (angļu: John Fitzgerald Kennedy; dzimis 1917. gada 29. maijā, miris 1963. gada 22. novembrī) bija Amerikas Savienoto Valstu trīsdesmit piektais prezidents no 1961. gada 20. janvāra līdz 1963. gada 22. novembrim. Viņš ir nācis no ievērojamās Kenediju ģimenes, viņa brālis Roberts Kenedijs bija ASV ģenerālprokurors, savukārt Edvards Kenedijs — senators.

Pret Džonu Kenediju 1963. gada 22. novembrī Dalasā tika veikts atentāts. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs.

Biogrāfija

Džons Ficdžeralds Kenedijs ir dzimis 1917. gada 29. maijā Masačūsetsas mazpilsētā Brūklainā. Viņš bija otrais dēls uzņēmēja un politiķa Džozefa Patrika un Rozas Kenedijas ģimenē. Pavisam ģimenē bija deviņi bērni (starp tiem arī nākamie ASV politiķi Roberts Kenedijs un Edvards Kenedijs).

Džons Kenedijs Brūklainā aizvadīja pirmos desmit dzīves gadus. 1927. gadā ģimene pārcēlās uz Riverraidu, Ņujorkā. Divus gadus vēlāk pārcēlās vēlreiz uz citu Ņujorkas rajonu Bronksvillu.

1935. gada septembrī Džons Kenedijs pirmo reizi devās ceļojumā ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, uz Londonu. 1936. gadā iestājās Hārvardas koledžā. Savu Eiropas ceļojumu laikā 1939. gada augustā 5 dienas pavadījis Rīgā.[1] 1940. gadā absolvēja Hārvardas koledžu.

1941. gada septembrī Džons Kenedijs iestājās ASV flotē. Tur viņš kļuva par leitnantu. 1945. gadā beidza dienēt flotē.

1946. gadā Kenedijs kļuva par Masačūsetsas pārstāvi ASV Pārstāvju palātā. Kongresa apakšpalātā nostrādāja sešus gadus. 1952. gadā uzvarēja Senāta vēlēšanās Masačūsetsā. Senātā sāka strādāt 1953. gada 3. janvārī. 1953. gadā apprecējās ar Žaklīnu Lī Buvjē. 1956. gadā tika nominēts kā iespējamais ASV Demokrātiskā partijas prezidenta kandidāta Adlija Stīvensona viceprezidents. Līdz prezidenta vēlēšanām šī vieta tomēr tika atdota Estisam Kīfoveram.

1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džons Kenedijs kļuva par Demokrātu partijas kandidātu ASV prezidenta amatam. Vēlēšanās viņš uzvarēja ASV Republikāniskās partijas kandidātu Ričardu Niksonu, un 1961. gada 20. janvārī Džons Kenedijs kļuva par ASV 35. prezidentu. Stājoties amatā, savā inaugurācijas runā viņš aicināja amerikāņus "nejautāt, ko jūsu valsts var izdarīt jūsu labā, bet ko jūs varat izdarīt savas valsts labā".[2]

Karību krīzes laikā, kad 1962. gadā Padomju Savienība Kubā gribēja izvietot kodolieročus, Kenedijs panāca, ka tas nenotika. Vēlāk noslēdza līgumu par daļēju kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu — tas aizliedza kodolieroču izmēģinājumus uz zemes, ūdenī un atmosfērā, bet ne pazemē. Viņa laikā tika izveidots ASV Miera korpuss.

1963. gada 22. novembrī notika atentāts pret Džonu Kenediju. Šajā noziegumā tika apsūdzēts Lī Hārvijs Osvalds, kuru divas dienas vēlāk nošāva Džeks Rūbijs. Viceprezidents Lindons Džonsons, stājoties prezidenta amatā, deva rīkojumu izveidot komisiju atentāta izmeklēšanai, ko vadīja Ērls Vorens. Komisijas izmeklēšanā tika secināts, ka atentātu Osvalds veicis viens. Šis secinājums bieži ir apšaubīts. Aptaujas rezultāti pat vēl 40 gadus pēc atentāta parādīja, ka 66% ASV sabiedrības ir pārliecināta, ka pret Kenediju tikusi organizēta sazvērestība un 74% uzskata, ka patiesība par atentātu tiek slēpta.[3] Par Džona Kenedija slepkavību ir izvirzītas vairākas sazvērestības teorijas.

Džons Ficdžeralds Kenedijs apglabāts Ārlingtonas nacionālajā kapsētā.

Nepilnus piecus gadus vēlāk, 1968. gada 5. jūnijā, atentāts tika veikts arī pret Džona Kenedija brāli Robertu Kenediju, un no gūtajiem ievainojumiem viņš nākamajā dienā nomira.

Atsauces

  1. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 30. septembrī. Skatīts: 2018. gada 10. janvārī.
  2. ↑ «Inaugural Address». The American Presidency Project.
  3. ↑ «Poll: Most Believe 'Cover-Up' of JFK Assassination Facts». FOX News Polls. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2021. gada 7. janvārī.

Ārējās saites

  1. Džordžs Vašingtons (1789–1797)
  2. Džons Adamss (1797–1801)
  3. Tomass Džefersons (1801–1809)
  4. Džeimss Medisons (1809–1817)
  5. Džeimss Monro (1817–1825)
  6. Džons Kvinsijs Adamss (1825–1829)
  7. Endrū Džeksons (1829–1837)
  8. Martins Van Burens (1837–1841)
  9. Viljams Herisons (1841)
  10. Džons Tailers (1841–1845)
  11. Džeimss Polks (1845–1849)
  12. Zekerijs Teilors (1849–1850)
  13. Milards Filmors (1850–1853)
  14. Frenklins Pīrss (1853–1857)
  15. Džeimss Bjūkenens (1857–1861)
  16. Abrahams Linkolns (1861–1865)
  17. Endrū Džonsons (1865–1869)
  18. Uliss Grānts (1869–1877)
  19. Raterfords Heizs (1877–1881)
  20. Džeimss Gārfīlds (1881)
  21. Česters Arturs (1881–1885)
  22. Grovers Klīvlends (1885–1889)
  23. Bendžamins Herisons (1889–1893)
  24. Grovers Klīvlends (1893–1897)
  25. Viljams Makinlijs (1897–1901)
  26. Teodors Rūzvelts (1901–1909)
  27. Viljams Tāfts (1909–1913)
  28. Vudro Vilsons (1913–1921)
  29. Vorens Hārdings (1921–1923)
  30. Kelvins Kūlidžs (1923–1929)
  31. Herberts Hūvers (1929–1933)
  32. Franklins Rūzvelts (1933–1945)
  33. Harijs Trumens (1945–1953)
  34. Dvaits Eizenhauers (1953–1961)
  35. Džons Kenedijs (1961–1963)
  36. Lindons Džonsons (1963–1969)
  37. Ričards Niksons (1969–1974)
  38. Džeralds Fords (1974–1977)
  39. Džimijs Kārters (1977–1981)
  40. Ronalds Reigans (1981–1989)
  41. Džordžs Herberts Volkers Bušs (1989–1993)
  42. Bills Klintons (1993–2001)
  43. Džordžs Volkers Bušs (2001–2009)
  44. Baraks Obama (2009–2017)
  45. Donalds Tramps (2017–2021)
  46. Džo Baidens (2021–pašlaik)
ASV prezidenta zīmogs
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Džons_Kenedijs&oldid=3967035"