Rēnijs: Atšķirības starp versijām

Rēnijs
75	; 2; 13; 32; 18; 8; 2
	Re; 186,207 g/mol
	[Xe]4f145d56s2
	; Rēnija stienīši (viens no tiem izkausēts ar elektronu staru) un 1 cm3 kubiņš;; kausēta rēnija lodīte
Oksidēšanas pakāpes	+7, +6, +5, +4, +3, +2, +1, 0, −1
Elektronegativitāte	1,9
Blīvums	21020 kg/m3
Kušanas temperatūra	3459 K (3186 °C)
Viršanas temperatūra	5869 K (5596 °C)

Pārlūkot vēsturi

← Vecāka versija

Dzēstais saturs Pievienotais saturs

VizuālaisVikiteksts

Vienā rindā

Pašreizējā versija, 2021. gada 28. novembris, plkst. 23.07

Rēnijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Re un atomskaitli 75. Rēnijs ir mangāna grupas elements. Tas ir sudrabbalts un smags cēlmetāls. Rēniju iegūst no molibdēna rūdas piemaisījumiem. Rēnijs ir visai dārgs metāls, to lieto galvenokārt sakausējumiem (kurus lieto katalizatoriem). Savienojumos rēnijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7, izplatītākās ir +7, +6, +4, +2 un −1.

Vēsture

Tā kā rēnijs ir reti sastopams elements, to atklāja ļoti vēlu. To 1925. gadā izdarīja vācu ķīmiķi Valters Nodaks (Walter Noddack) un Ida Take (Ida Tacke), vēlāk zināma kā Ida Nodaka. Elementa nosaukums ir radies no Reinas upes latīniskā nosaukuma Rhenus.

Atrašanās dabā

Rēnijs ir reti sastopams elements Zemes garozā. Tā koncentrācija ir aptuveni viena daļiņa no miljarda. Tikai daži minerāli satur rēniju ar augstāku koncentrāciju. Kā piemēru var minēt molibdenītu, kur rēnija koncentrācija ir no 100 līdz 10 000 daļiņām no miljarda.

Izotopi

Dabā ir sastopami divi rēnija izotopi: vāji radioaktīvais ¹⁸⁷Re (62,60% no kopējā daudzuma) un stabilais ¹⁸⁵Re (37,40%).^[1] Mākslīgi ir iegūti vēl 37 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 159 līdz 198.

Fizikālās īpašības

Rēnijs ir sudrabbalts metāls. Tā kristāliskā struktūra ir heksagonālā singonija. Pēc izskata līdzīgs platīnam.

Rēnija atommasa ir 186,207 g/mol, blīvums ir 21 020 kg/m³. Rēnija kušanas temperatūra ir 3186 °C, bet viršanas temperatūra ir 5596 °C. Īpatnējā pretestība ir 193 nΩ·m (1,93×10⁻⁷ Ωm). Standarta elektrodpotenciāls (Re/ReO₄⁻) ir +0,368 V.

Ķīmiskās īpašības

Kad karsē temperatūrā virs 400 °C, rēnijs reaģē ar skābekli, veidojot rēnija(VII) oksīdu (Re₂O₇). Kad karsē ar fluoru vai hloru, veidojas heksahalīdi. Rēnija savienojumi, kuros rēnijam ir ar augstāka oksidēšanas pakāpe, ir stabilāki nekā ar zemāku pakāpi. Vismazāk ir izpētīti rēnija(II) savienojumi.

Izmantošana

Rēnijs tiek izmantots termoelementu ražošanā. No tā gatavo arī elektrodus, tranzistorus un galvaniskos pārklājumos, piemēram, uz juvelierdarbiem. Rēnija sakausējumi ar volframu un molibdēnu ir izturīgi pret augstām temperatūrām. Šādus sakausējumus izmanto krāsnīs, ģeneratoros un kosmosa kuģos.

Atsauces

↑ «Isotopes of the Element Rhenium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 18. maijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rēnijs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Ķīmisko elementu periodiskā tabula

H

He

Li

Be

B

C

N

O

F

Ne

Na

Mg

Al

Si

P

S

Cl

Ar

K

Ca

Sc

Ti

V

Cr

Mn

Fe

Co

Ni

Cu

Zn

Ga

Ge

As

Se

Br

Kr

Rb

Sr

Y

Zr

Nb

Mo

Tc

Ru

Rh

Pd

Ag

Cd

In

Sn

Sb

Te

I

Xe

Cs

Ba

La

Ce

Pr

Nd

Pm

Sm

Eu

Gd

Tb

Dy

Ho

Er

Tm

Yb

Lu

Hf

Ta

W

Re

Os

Ir

Pt

Au

Hg

Tl

Pb

Bi

Po

At

Rn

Fr

Ra

Ac

Th

Pa

U

Np

Pu

Am

Cm

Bk

Cf

Es

Fm

Md

No

Lr

Rf

Db

Sg

Bh

Hs

Mt

Ds

Rg

Cn

Nh

Fl

Mc

Lv

Ts

Og

Citi metāli

Citi nemetāli

[jlab-1] «Isotopes of the Element Rhenium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 18. maijā.

[1]

@@ 11. rindiņa: / 11. rindiņa: @@
 |             atommasa = 186,207
 |   valences elektroni = [Xe]4f<sup>14</sup>5d<sup>5</sup>6s<sup>2</sup>
-|       tabulas attēls = [[Attēls:Re-TableImage.png|250px]]
+|       tabulas attēls = [[Attēls:Re-TableImage.svg|250px]]
 |               attēls = [[Attēls:Rhenium single crystal bar and 1cm3 cube.jpg|220px]]&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;[[Attēls:Rhenium.jpg|150px]]<br />Rēnija stienīši (viens no tiem izkausēts ar elektronu staru) un 1 cm<sup>3</sup> kubiņš;<br />kausēta rēnija lodīte
 |  oksidēšanas pakāpes = '''+7''', '''+6''', +5, +4, +3, +2, +1, 0, −1
@@ 20. rindiņa: / 20. rindiņa: @@
 }}
-'''Rēnijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Re''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 75. Rēnijs ir mangāna grupas elements. Tas ir sudrabbalts un smags [[cēlmetāls]]. Rēniju iegūst no [[molibdēns|molibdēna]] rūdas piemaisījumiem. Rēnijs ir visai dārgs metāls, to lieto galvenokārt [[sakausējums|sakausējumiem]] (kurus lieto [[katalizators|katalizatoriem]]). Savienojumos rēnijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7, izplatītākās ir +7, +6, +4, +2 un -1.
+'''Rēnijs''' ir [[ķīmiskais elements]] ar [[ķīmiskais simbols|simbolu]] '''Re''' un [[atomskaitlis|atomskaitli]] 75. Rēnijs ir mangāna grupas elements. Tas ir sudrabbalts un smags [[cēlmetāls]]. Rēniju iegūst no [[molibdēns|molibdēna]] rūdas piemaisījumiem. Rēnijs ir visai dārgs metāls, to lieto galvenokārt [[sakausējums|sakausējumiem]] (kurus lieto [[katalizators|katalizatoriem]]). Savienojumos rēnijam ir iespējamas oksidēšanas pakāpes no -1 līdz +7, izplatītākās ir +7, +6, +4, +2 un −1.
+== Vēsture ==
+Tā kā rēnijs ir reti sastopams elements, to atklāja ļoti vēlu. To 1925. gadā izdarīja vācu ķīmiķi [[Valters Nodaks]] (''Walter Noddack'') un [[Ida Take]] (''Ida Tacke''), vēlāk zināma kā Ida Nodaka. Elementa nosaukums ir radies no [[Reina]]s upes latīniskā nosaukuma ''Rhenus''.
 == Atrašanās dabā ==
+Rēnijs ir reti sastopams elements [[Zemes garoza|Zemes garozā]]. Tā koncentrācija ir aptuveni viena daļiņa no miljarda. Tikai daži [[minerāls|minerāli]] satur rēniju ar augstāku koncentrāciju. Kā piemēru var minēt [[molibdenīts|molibdenītu]], kur rēnija koncentrācija ir no 100 līdz {{nobr|10 000}} daļiņām no miljarda.
 === Izotopi ===
 Dabā ir sastopami divi rēnija [[izotops|izotopi]]: vāji radioaktīvais <sup>187</sup>Re (62,60% no kopējā daudzuma) un stabilais <sup>185</sup>Re (37,40%).<ref name="jlab"/> Mākslīgi ir iegūti vēl 37 [[radioizotops|radioizotopi]], kuru [[masas skaitlis]] ir no 159 līdz 198.
 == Fizikālās īpašības ==
+Rēnijs ir sudrabbalts metāls. Tā [[kristāliskā struktūra]] ir [[heksagonālā singonija]]. Pēc izskata līdzīgs platīnam.
 Rēnija [[atommasa]] ir 186,207 g/mol, [[blīvums]] ir {{nobr|21 020}} kg/m³. Rēnija [[kušanas temperatūra]] ir 3186 °C, bet [[viršanas temperatūra]] ir 5596 °C. [[Īpatnējā pretestība]] ir 193 nΩ·m (1,93{{E|−7}} Ωm). Standarta [[elektrodpotenciāls]] (Re/ReO<sub>4</sub><sup>−</sup>) ir +0,368 V.
+== Ķīmiskās īpašības ==
+Kad karsē temperatūrā virs 400 °C, rēnijs reaģē ar [[skābeklis|skābekli]], veidojot [[rēnija(VII) oksīds|rēnija(VII) oksīdu]] (Re<sub>2</sub>O<sub>7</sub>). Kad karsē ar [[fluors|fluoru]] vai [[hlors|hloru]], veidojas [[heksahalīdi]]. Rēnija savienojumi, kuros rēnijam ir ar augstāka [[oksidēšanas pakāpe]], ir stabilāki nekā ar zemāku pakāpi. Vismazāk ir izpētīti rēnija(II) savienojumi.
+== Izmantošana ==
+Rēnijs tiek izmantots [[termoelements|termoelementu]] ražošanā. No tā gatavo arī [[elektrods|elektrodus]], [[tranzistors|tranzistorus]] un galvaniskos pārklājumos, piemēram, uz [[juvelierdarbs|juvelierdarbiem]]. Rēnija [[sakausējums|sakausējumi]] ar [[volframs|volframu]] un [[molibdēns|molibdēnu]] ir izturīgi pret augstām temperatūrām. Šādus sakausējumus izmanto [[krāsns|krāsnīs]], [[ģenerators|ģeneratoros]] un [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģos]].
 == Atsauces ==
@@ 35. rindiņa: / 48. rindiņa: @@
 == Ārējās saites ==
-{{commonscat-inline|Rhenium|rēnijs}}
+{{sisterlinks-inline}}
+{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
 {{ķīmija-aizmetnis}}
 {{Periodiskā sistēma}}
+{{autoritatīvā vadība}}
 [[Kategorija:Ķīmiskie elementi]]
 [[Kategorija:Pārejas metāli]]
-{{Link FA|el}}
-{{Link GA|de}}
-{{Link GA|en}}
-{{Link GA|es}}