Sēra trioksīds: Atšķirības starp versijām
m r2.6.4) (robots izmaina: pl:Tritlenek siarki |
Nav labojuma kopsavilkuma |
||
(7 starpversijas, ko saglabājuši 6 lietotāji, nav parādītas) | |||
1. rindiņa: | 1. rindiņa: | ||
{{Vielas infokaste |
{{Vielas infokaste |
||
| attēls = [[Attēls:Sulfur-trioxide-2D.svg|160px]][[Attēls:Sulfur-trioxide-3D-vdW.png|140px]]<br />Sēra trioksīda struktūrformula un molekulas modelis |
| attēls = [[Attēls:Sulfur-trioxide-2D.svg|160px]][[Attēls:Sulfur-trioxide-3D-vdW.png|140px]]<br />Sēra trioksīda struktūrformula un molekulas modelis<br />[[Attēls:Schefeltrioxid.jpg|200px]]<br />Sēra trioksīda kristāli ampulā |
||
| citi nosaukumi = sēra |
| citi nosaukumi = sēra(VI) oksīds, sērskābes anhidrīds |
||
| CAS numurs = 7446-11-9 |
| CAS numurs = 7446-11-9 |
||
| ķīmiskā formula = SO<sub>3</sub> |
| ķīmiskā formula = SO<sub>3</sub> |
||
11. rindiņa: | 11. rindiņa: | ||
| citi = |
| citi = |
||
}} |
}} |
||
'''Sēra trioksīds''' jeb '''sēra |
'''Sēra trioksīds''' jeb '''sēra(VI) oksīds''' (SO<sub>3</sub>) ir tipisks skābes veidojošais [[oksīdi|oksīds]], kurā [[sērs|sēram]] ir augstākā [[oksidēšanas pakāpe]] +6. Ja [[kondensācija|kondensējas]] gāzveida SO<sub>3</sub>, rodas gaistošs šķidrums, kas sastāv galvenokārt no sēra trioksīda trimēra. To atdzesējot, trimērs sacietē par ledum līdzīgu masu, ko sauc par SO<sub>3</sub> ledusveida modifikāciju jeb γ-SO<sub>3</sub>. Uzglabājot gamma modifikācija pamazām pārvēršas par alfa modifikāciju (α-SO<sub>3</sub>), kas līdzīga [[azbests|azbestam]]. Azbestveida modifikācija sastāv no dažāda garuma polimēru ķēdēm un tai nenoteiktā sastāva dēļ nav stingri noteiktas kušanas temperatūras (stingri ņemot, tas vairs nav sēra trioksīds, jo ķēžu gali noslēdzas ar [[hidroksilgrupa|hidroksilgrupām]]). |
||
Sēra trioksīdu var uzskatīt par [[sērskābe]]s [[anhidrīdi|anhidrīdu]]. |
Sēra trioksīdu var uzskatīt par [[sērskābe]]s [[anhidrīdi|anhidrīdu]]. |
||
28. rindiņa: | 28. rindiņa: | ||
== Ķīmiskās īpašības == |
== Ķīmiskās īpašības == |
||
[[File:03. Горење на сулфур во атмосфера од кислород.webm|thumb|left|280px|Sēra degšana skābekļa atmosfērā, rodoties [[sēra dioksīds|sēra dioksīdam]], kas tālāk daļēji oksidējas par sēra trioksīdu. Radusies gāze tiek laista cauri [[metiloranžs|metiloranžā]] šķīdumam, kas kļūst sarkans — tas liecina par skābes rašanos]] |
|||
Sēra trioksīds reaģē ar ūdeni un dažiem citiem [[ūdeņradis|ūdeņraža]] savienojumiem, veidojot [[skābes]], piemēram, [[sērskābe|sērskābi]]: |
Sēra trioksīds reaģē ar ūdeni un dažiem citiem [[ūdeņradis|ūdeņraža]] savienojumiem, veidojot [[skābes]], piemēram, [[sērskābe|sērskābi]]: |
||
:SO<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O → H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> |
:SO<sub>3</sub> + H<sub>2</sub>O → H<sub>2</sub>SO<sub>4</sub> |
||
:SO<sub>3</sub> + [[HCl]] → HSO<sub>3</sub>Cl |
:SO<sub>3</sub> + [[HCl]] → HSO<sub>3</sub>Cl |
||
:SO<sub>3</sub> + [[HF]] → HSO<sub>3</sub>F |
:SO<sub>3</sub> + [[fluorūdeņradis|HF]] → HSO<sub>3</sub>F |
||
:SO<sub>3</sub> + [[amonjaks|NH<sub>3</sub>]] → HSO<sub>3</sub>NH<sub>2</sub> |
:SO<sub>3</sub> + [[amonjaks|NH<sub>3</sub>]] → HSO<sub>3</sub>NH<sub>2</sub> |
||
38. rindiņa: | 39. rindiņa: | ||
SO<sub>3</sub> ir stipra [[Lūisa skābe]], kas veido [[kompleksie savienojumi|kompleksus]] ar [[piridīns|piridīnu]], [[dioksāns|dioksānu]] un [[trimetilamīns|trimetilamīnu]]. |
SO<sub>3</sub> ir stipra [[Lūisa skābe]], kas veido [[kompleksie savienojumi|kompleksus]] ar [[piridīns|piridīnu]], [[dioksāns|dioksānu]] un [[trimetilamīns|trimetilamīnu]]. |
||
{{kodīgs|Sēra trioksīds mitrā vidē veido sērskābi, tādēļ ar to jāapietas uzmanīgi. Nedrīkst liet ūdeni sēra trioksīdā, jo tas var sākt vārīties un radusies sērskābe - izšļakstīties!}} |
{{kodīgs|Sēra trioksīds mitrā vidē veido sērskābi, tādēļ ar to jāapietas uzmanīgi. Nedrīkst liet ūdeni sēra trioksīdā, jo tas var sākt vārīties un radusies sērskābe - izšļakstīties!}} |
||
== Izmantošana == |
== Izmantošana == |
||
50. rindiņa: | 51. rindiņa: | ||
[[Kategorija:Sērs]] |
[[Kategorija:Sērs]] |
||
[[Kategorija:Oksīdi]] |
[[Kategorija:Oksīdi]] |
||
[[ar:ثلاثي أكسيد الكبريت]] |
|||
[[az:Sulfat anhidridi]] |
|||
[[bs:Sumpor trioksid]] |
|||
[[ca:Triòxid de sofre]] |
|||
[[cs:Oxid sírový]] |
|||
[[de:Schwefeltrioxid]] |
|||
[[en:Sulfur trioxide]] |
|||
[[es:Óxido de azufre (VI)]] |
|||
[[et:Vääveltrioksiid]] |
|||
[[fa:تری اکسید سولفور]] |
|||
[[fi:Rikkitrioksidi]] |
|||
[[fr:Trioxyde de soufre]] |
|||
[[hu:Kén-trioxid]] |
|||
[[it:Anidride solforica]] |
|||
[[ja:三酸化硫黄]] |
|||
[[lt:Sieros trioksidas]] |
|||
[[nl:Zwaveltrioxide]] |
|||
[[no:Svoveltrioksid]] |
|||
[[pl:Tritlenek siarki]] |
|||
[[pt:Óxido sulfúrico]] |
|||
[[ro:Trioxid de sulf]] |
|||
[[ru:Оксид серы(VI)]] |
|||
[[simple:Sulfur trioxide]] |
|||
[[sk:Oxid sírový]] |
|||
[[sv:Svaveltrioxid]] |
|||
[[tr:Kükürt trioksit]] |
|||
[[uk:Триоксид сірки]] |
|||
[[vi:SO3]] |
|||
[[zh:三氧化硫]] |
Pašreizējā versija, 2019. gada 23. septembris, plkst. 19.55
Sēra trioksīds | |
---|---|
![]() ![]() Sēra trioksīda struktūrformula un molekulas modelis ![]() Sēra trioksīda kristāli ampulā | |
Citi nosaukumi | sēra(VI) oksīds, sērskābes anhidrīds |
CAS numurs | 7446-11-9 |
Ķīmiskā formula | SO3 |
Molmasa | 80,06 g/mol |
Blīvums | šķidram SO3 1920 kg/m3 |
Kušanas temperatūra | 16,8 °C |
Viršanas temperatūra | 44,8 °C |
Šķīdība ūdenī | reaģē |
Sēra trioksīds jeb sēra(VI) oksīds (SO3) ir tipisks skābes veidojošais oksīds, kurā sēram ir augstākā oksidēšanas pakāpe +6. Ja kondensējas gāzveida SO3, rodas gaistošs šķidrums, kas sastāv galvenokārt no sēra trioksīda trimēra. To atdzesējot, trimērs sacietē par ledum līdzīgu masu, ko sauc par SO3 ledusveida modifikāciju jeb γ-SO3. Uzglabājot gamma modifikācija pamazām pārvēršas par alfa modifikāciju (α-SO3), kas līdzīga azbestam. Azbestveida modifikācija sastāv no dažāda garuma polimēru ķēdēm un tai nenoteiktā sastāva dēļ nav stingri noteiktas kušanas temperatūras (stingri ņemot, tas vairs nav sēra trioksīds, jo ķēžu gali noslēdzas ar hidroksilgrupām).
Sēra trioksīdu var uzskatīt par sērskābes anhidrīdu.
Molekulas uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
![](http://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/e/e4/Gamma_SO3.svg/160px-Gamma_SO3.svg.png)
Sēra trioksīda molekulai ir plakana, trīsstūrveida forma ar sēra atomu centrā (sērs atrodas sp2 hibridizācijas stāvoklī). SO3 ir nepolāra molekula, jo ir pilnīgi simetriska. Atsevišķas molekulas eksistē tikai tvaika fāzē, bet šķidrā un cietā stāvoklī sēra trioksīds polimerizējas - šādos polimēros (piemēram, gredzenveida trimērā (SO3)3 vai lineārā zigzagveida polimērā (SO3)∞) sēra atomi ir sp3 hibridizācijas stāvoklī, kas tiem visvairāk raksturīgs. Šajā stāvoklī sērs veido 4 sigma saites, kas izvietojas tetraedra veidā.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rūpnieciski iegūst, kontaktprocesā oksidējot sēra dioksīdu ar gaisa skābekli (kā katalizatorus lieto platīnu vai vanādija oksīdus).
- 2SO2 + O2 → 2SO3
Laboratorijā var iegūt, pirolizējot nātrija hidrogēnsulfātu. Tas ir divpakāpju process, kur kā starpprodukts veidojas nātrija pirosulfāts:
- 2 NaHSO4 → Na2S2O7 + H2O (pie 315 °C)
- Na2S2O7 → Na2SO4 + SO3 ( pie 460 °C)
Ķīmiskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēra trioksīds reaģē ar ūdeni un dažiem citiem ūdeņraža savienojumiem, veidojot skābes, piemēram, sērskābi:
Reaģē ar sēra dihlorīdu, veidojot rūpnieciski svarīgu savienojumu - tionilhlorīdu SOCl2.
- SO3 + SCl2 → SOCl2 + SO2
SO3 ir stipra Lūisa skābe, kas veido kompleksus ar piridīnu, dioksānu un trimetilamīnu.
![]() | Sēra trioksīds mitrā vidē veido sērskābi, tādēļ ar to jāapietas uzmanīgi. Nedrīkst liet ūdeni sēra trioksīdā, jo tas var sākt vārīties un radusies sērskābe - izšļakstīties! |
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sēra trioksīdu lieto galvenokārt par izejvielu sērskābes ražošanā.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- N. Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija. R:, Zvaigzne, 1978, 337. - 338. lpp.
![]() |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sēra trioksīds |