Gabro
magmatisks intruzīvs iezis
Gabro (no itāļu: gabbro) ir magmatisks intruzīvs iezis. Sastāv no bāziskajiem plagioklaziem (labradors, bitovnīts) un monoklīnajiem piroksēniem; piemaisījumā titanīts, apatīts, magnetīts, ilmenīts, titanomagnetīts. Gabro ir melns, retāk pelēks, rupjgraudains, masīvs. Latvijā gabro un gabronīti kopā ar anortozītiem veido daudzus prekembrija masīvus kristāliskajā pamatklintājā Kurzemes dienvidos, kā arī laukakmeņus.[1] Gabro reizēm satur rūdu minerālus un var tikt izmantots kā vara, niķeļa un titāna rūda. Bieži izmanto būvniecībā, lielākoties kā pulētu apdares materiālu vai šķembu ražošanai. Tāpat gabro bieži izmanto kapa pieminekļu izgatavošanai. Nosaukums cēlies no Gabro ciema Toskānā.
Atsauces
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabro |
- ↑ Latvijas daba. 2. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 81. lpp.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabro.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)