Dignājas pilskalns ir pilskalns Dunavas pagastā Daugavas kreisajā krastā pie Kusiņu un Bāliņu mājām (apm. 300 m no Daugavas).

Dignājas pilskalns
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Dunavas pagasts, Jēkabpils novads, Latvija
Veids Pilskalns ar apmetni
Augstums 13—15 metri
Piezīmes
Izrakumi 1939. gadā
Arheologi Elvīra Šnore
Īpašuma tiesības Privātīpašums
Publiska piekļuve
Oficiālais nosaukums: Dignājas pilskalns un apmetne
Aizsardzības numurs 891
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 15. decembris

Rakstītajos dokumentos 1366. gadā pieminēta Rīgas arhibīskapijas Dignājas viduslaiku pils (hus Dubbena), kas atradusies Dignājas apkārtnē, taču ilgi nav pastāvējusi. Pēc vienas no versijām šī pils bija atradusies Dignājas pilskalnā.

Pilskalna apraksts

labot šo sadaļu

Dignājas pilskalns atrodas iepretī Jersikas pilskalnam, un pēc dažu speciālistu vērtējuma līdz 10. gadsimtam bija nozīmīgāka par Jersikas pili. Tomēr vēlāk Jersikas nozīme pieauga un Dignājas pils kļuva par Jersikas priekšpili. Pēc Franča Baloža domām Dignāja bijusi Jersikas valsts Daugavas kreisā krasta novada centrs. Elvīra Šnore izteica hipotēzi, ka Dignāja atradās 13. gadsimta sākuma dokumentos minētā Bebernines novada sastāvā.

Dignājas pilskalns ierīkots lielāka kalna dienvidu daļā. Kalns orientēts DR—ZA virzienā un ziemeļu pusē ir tikai 3–5 m augsts, tāpēc tā nogāžu malas ir mākslīgi pastāvinātas. Pretējā pusē kalns ir 13–15 m augsts. Pilskalna iegarenais, izlīdzinātais plakums ir 80 m garš un 25–35 m plats. Kalns lielā mērā ir sapostīts ar Pirmā pasaules kara tranšejām un bedrēm. Pilskalna ziemeļaustrumu pakājē ir plašs terasveidīgs laukums, kurā tika konstatēts kultūrslānis. Tā, domājams, varētu būt Dignājas pils priekšpils teritorija. Pēc Elvīras Šnores izrakumu rezultātiem kultūrslāņa biezums pieaug gar pilskalna plakuma malām, kur var sasniegt 2,5 m biezumu. Apmetnē kultūrslānis sniedzas 0,6 m dziļumā.

Arheoloģiskie izrakumi

labot šo sadaļu

Pirmo reizi par pilskalnu literatūrā pieminēja Augusts Bīlenšteins 1892. gadā. Dignājas pilskalna aprakstu un uzmērījumus 1926. gadā publicēja Ernests Brastiņš. 1939. gadā Elvīras Šnores vadībā pilskalnā tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuru rezultāti tajā pat gadā tika apkopoti plašā rakstā. Šajos arheoloģiskajos izrakumos pilskalnā tika iegūtas ap 700 senlietu. Agrākās tiek datētas ar 1. gadu tūkstoti pr.Kr. Iegūtie atradumi pārstāv agro, vidējo un vēlo dzelzs laikmetus. Vēlākie atradumi attiecas uz 13. gadsimta sākumu. Pēc Elvīras Šnores domām Dignājas pili bija apdzīvojuši latgaļi. Analizējot atrasto keramiku, Jānis Graudonis uzskata, ka visintensīvāk Dignājas pils bijusi apdzīvota 1. gadu tūkstoša p.m.ē. otrajā pusē.

Andreja Vaska vadībā 1989. un 1990. gados tika pētīta apmetne pilskalna dienvidu pakājē 898 m2 platībā. Šeit kultūrslānis bija 0,6—0,9 m biezs. Šajā apmetnes daļā pēc izpētes rezultātiem apdzīvotības sākumu var datēt ar 6.—7. gadsimtu, bet panīkums sācies ar 11. gadsimtu. Par to liecina tas, ka apmetnē iegūts maz ripas keramikas lausku. Arī pēc Andreja Vaska domām Dignājas apmetnē apsīkums iesākās izvirzoties Jersikai.

Foto galerija

labot šo sadaļu

Ārējās saites

labot šo sadaļu