Latgolys doba

Geografeja

Golvonais rakstīņs: Latgolys geografeja.

Geografiskai Latgola izalikaliejuse iz Latgolys i Sielejis augstaiņu i Reitulatvejis, Mudovys, Polacka zamaiņu. Karaktereigais Latgolys zemisvierīņs ar kauprim i līknem pasadarejs kai laduoja veicis rezultats geologiskajūs ladslaikūs.

Latgolys pareizi sauc Zylūs azaru zemis, Azarzemis - regiona līknēs atrassim net kaidu tyukstūšu azaru. Regionā taipoš namoz upu, tok juos vysumā napalelys. Reitulatvejis zamainē izaplātuši leli pūri i peisi. Teiču pūrs aizjim lelu daļu Krystapiļs i Varakļuonu nūvoda, taipoš nalelu daļu Modyunis nūvoda.

Klimats

Klimats Latgolā koņtinentaluoks kai cytā Latvejis teritorejis daļā. Zīmys vys byun drupeit soltuokys i snīga pīkreit dreižuok i juo pasadora bīzuoka kuorta kai palykušajā Latvejis daļā, a vosorys syltuokys. Dagdā i Daugpilī registrāta vysuzamuo temperatura (–43 gradi C), i Daugpilī – absoluotuo vysuaugstuo (+36 gradi C).

Dzeivinīku pasauļs

Deļ plotuo iudiņbaseina Latgolā lela iudiņa putnu, iudiņa kustūnis i molusku vysaideiba, a deļ pūru i peisu – lela pūstumu dzeivinīku i auguoju škiru vysaideiba. Lelajūs meža masivūs Latgolā apteikamys daudzejis taigys dzeivinīku škirys, kuru pīstuovi īceļoj nu Krīvejis (luoči, taigys kustūne i ct.). A Daugovys vacupē, Pīdrujis sausajuos pļovuos i cytuos smiļkšuotuos i atdareituos vītuos sateikamys daudzejis stepu i cytu dīnavydu dzeivinīku i auguoju škirys (tauryni, vabalis, voguli, sieņs i ct.). Latgolā pīskaiteits vaira kai 1850 vabaļu i vogulu škiru.

Sorgojamī dobys objekti

Latgolā irā nazcik vaļsteibys sorgojamu dobys objektu – Rāznys nacionalais parks, Teiču rezervats, sorgojamuos teritorejis apleik Dreidža, Istrys, Pildys i Odumovys azaru, taipoš 3 sorgojama zemisvierīņa apvydi – Sielejis, Viersdaugovys i Daugovys lūku. Jī izslyvuši caur sovpateigajim, daudzatmejeigajim vierīnim i sevišku dobys skaistumu.

Verīs taipoš