evenio
Appellatio pronuntiatusque
[+/-]
API: /eˈwenioː/ (classice) - Syllabificatio phonetica: ē·ve·ni·ō — morphologica: e-veni-o
Notatio
[+/-]Verbum temporale
[+/-]ēven|iō, -īre, evēnī, eventum
- (Intrans.) extrā venīre, exeundō accēdere.
- (Fig.) accidere, contingere.
- res praedicta evenit
- (Trans.) alicui accidere.
- “Damna evenerunt maxima misero mihi.”
Coniugatio
[+/-]Verbum finitum
| Thema | Vox activa | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| ēvēn- | Tempus perfectum | plusquam perfectum | futurum exactum | ||
| Persona | indicativ. | coniunct. | indicativ. | coniunct. | |
| I. sing. | ēvēnī | ēvēnerim | ēvēneram | ēvēnissem | ēvēnerō |
| II. sing. | ēvēnistī | ēvēneris | ēvēnerās | ēvēnissēs | ēvēneris |
| III. sing. | ēvēnit | ēvēnerit | ēvēnerat | ēvēnisset | ēvēnerit |
| I. plur. | ēvēnimus | ēvēnerimus | ēvēnerāmus | ēvēnissēmus | ēvēnerimus |
| II. plur. | ēvēnistis | ēvēneritis | ēvēnerātis | ēvēnissētis | ēvēneritis |
| III. plur. | ēvēnērunt | ēvēnerint | ēvēnerant | ēvēnissent | ēvēnerint |
Verbum infinitum
| Modus | infinitivus | participium | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Tempus | praesens | perfectum | futurum | praesens | perfectum | futurum |
| Vox activa |
ēvenīre | ēvēnisse | ēventūrum, -am, -um esse |
ēveniēns | ēventūrus, -a, -um | |
| Vox passiva |
ēvenīrī | ēventum, -am, -um esse |
ēventum īrī | ēventus, -a, -um |
||
| Gerundium | Gerundivum | Supinum | ||||
| ēveniendī | ēveniendus, -a, -um | ēventum | ēventū | |||
Dictiones collatae
[+/-]- adinveniō, adinvenīre
- adveniō, advenīre
- anteveniō, antevenīre
- circumveniō, circumvenīre
- contrāveniō, contrāvenīre
- conveniō, convenīre
- dēveniō, dēvenīre
- disconveniō, disconvenīre
- inveniō, invenīre
- interveniō, intervenīre
- obveniō, obvenīre
- perveniō, pervenīre
- praeveniō, praevenīre
- prōveniō, prōvenīre
- reveniō, revenīre
- subveniō, subvenīre
- superveniō, supervenīre
- trānsveniō, trānsvenīre
Dictiones derivatae
[+/-]Translationes
[+/-]Extra venire
|
Accidere, contingere