penso

Esperanto

penso
pronunciación (AFI)	/ˈpenso/

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Sustantivo

	Singular	Plural
Nominativo	penso	pensoj
Acusativo	penson	pensojn

1

Pensamiento.

• Ejemplo: 

  Obstinaj pensoj bremsas la progreson.→ Los pensamientos obstinados frenan el progreso.

Ido

penso
pronunciación (AFI)	/ˈpenso/

Etimología 1

Del esperanto penso.

Sustantivo

Singular	Plural
penso	pensi

1

Pensamiento.

Latín

penso
clásico (AFI)	pēnsō [ˈpẽːs̠oː]
eclesiástico (AFI)	pēnsō [ˈpɛnso]
rima	en.soː

Etimología 1

De pendō, -ere ("apreciar") y el sufijo sō, -sāre.

Verbo transitivo

presente activo pēnsō, presente infinitivo pēnsāre, perfecto activo pēnsāvī, supino pēnsātum.

1

Pesar.

2

Juzgar.

3

Apreciar, valorar.

4

Meditar, pensar.

• Sinónimo: compēnsō

5

Compensar, pagar.

• Sinónimo: compēnsō

6

Cambiar (una cosa por otra).

7

Comprar, rescatar.

Conjugación

Flexión de pēnsōprimera conjugación, perfecto con v

indicativo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	pēnsō	pēnsās	pēnsat	pēnsāmus	pēnsātis	pēnsant
	imperfecto	pēnsābam	pēnsābās	pēnsābat	pēnsābāmus	pēnsābātis	pēnsābant
	futuro	pēnsābō	pēnsābis	pēnsābit	pēnsābimus	pēnsābitis	pēnsābunt
	perfecto	pēnsāvī	pēnsāvistī	pēnsāvit	pēnsāvimus	pēnsāvistis	pēnsāvērunt, pēnsāvēre
	pluscuamperfecto	pēnsāveram	pēnsāverās	pēnsāverat	pēnsāverāmus	pēnsāverātis	pēnsāverant
	futuro perfecto	pēnsāverō	pēnsāveris	pēnsāverit	pēnsāverimus	pēnsāveritis	pēnsāverint
pasivo	presente	pēnsor	pēnsāris, pēnsāre	pēnsātur	pēnsāmur	pēnsāminī	pēnsantur
	imperfecto	pēnsābar	pēnsābāris, pēnsābāre	pēnsābātur	pēnsābāmur	pēnsābāminī	pēnsābantur
	futuro	pēnsābor	pēnsāberis, pēnsābere	pēnsābitur	pēnsābimur	pēnsābiminī	pēnsābuntur
	perfecto	pēnsātus -a, -um sum (part. perf. seguido del presente indicativo de sum)
	pluscuamperfecto	pēnsātus -a, -um eram (part. perf. seguido del imperfecto indicativo de sum)
	futuro perfecto	pēnsātus -a, -um erō (part. perf. seguido del futuro indicativo de sum)
subjuntivo		singular			plural
		primera	segunda	tercera	primera	segunda	tercera
activo	presente	pēnsem	pēnsēs	pēnset	pēnsēmus	pēnsētis	pēnsent
	imperfecto	pēnsārem	pēnsārēs	pēnsāret	pēnsārēmus	pēnsārētis	pēnsārent
	perfecto	pēnsāverim	pēnsāverīs	pēnsāverit	pēnsāverīmus	pēnsāverītis	pēnsāverint
	pluscuamperfecto	pēnsāvissem	pēnsāvissēs	pēnsāvisset	pēnsāvissēmus	pēnsāvissētis	pēnsāvissent
pasivo	presente	pēnser	pēnsēris, pēnsēre	pēnsētur	pēnsēmur	pēnsēminī	pēnsentur
	imperfecto	pēnsārer	pēnsārēris, pēnsārēre	pēnsārētur	pēnsārēmur	pēnsārēminī	pēnsārentur
	perfecto	pēnsātus -a, -um sim (part. perf. seguido del presente subjuntivo de sum)
	pluscuamperfecto	pēnsātus -a, -um essem (part. perf. seguido del imperfecto subjuntivo de sum)
imperativos		activo			pasivo
		presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)	presente (2ª persona)	futuro (2ª persona)	futuro (3ª persona)
	singular	pēnsā	pēnsātō	pēnsātō	pēnsāre	pēnsātor	pēnsātor
	plural	pēnsāte	pēnsātōte	pēnsantō	pēnsāminī	—	pēnsantor
		presente	perfecto	futuro	presente	perfecto	futuro
infinitivos		pēnsāre	pēnsāvisse	pēnsātūrus -a,-um esse	pēnsārī	pēnsātus -a,-um esse	pēnsātum īrī
participios		pēnsāns (pēnsantis)	—	pēnsātūrus -a,-um	—	pēnsātus -a,-um	—
		gerundio			gerundivo	supino
		acusativo	genitivo	dativo/ablativo		acusativo	dativo/ablativo
		pēnsandum	pēnsandī	pēnsandō	pēnsandus -a,-um	pēnsātum	pēnsātū

Portugués

penso
brasilero (AFI)	[ˈpẽ.su]
gaúcho (AFI)	[ˈpẽ.so]
europeo (AFI)	[ˈpẽ.su]
acentuación	llana
longitud silábica	bisílaba
rima	u

Etimología 1

Si puedes, incorpórala: ver cómo.

Sustantivo masculino

Singular	Plural
penso	pensos

1

Curita, tirita.