Jānis

Letón

Jānis
pronunciación (AFI)	['jʌ.nis]

Etimología

Del latín Iohannes, que vino del griego antiguo Ἰωάννης (Io̱ánni̱s), que, por su vez, vino del hebreo יוחנן. Significa Dios misericordioso, bondoso.

Sustantivo masculino

1 Religión

San Juan.

2

Nombre de pila de varón, equivalente del español Juan.

Véase también

Los libros de la Biblia en letón

Antiguo Testamento: Pentateuco: Pirmā Mozus grāmata — Izceļošanas grāmata — Trešā Mozus grāmata — Ceturtā Mozus grāmata — Piektā Mozus grāmata || Históricos: Jozua — Soģu — Rute — Samuēl — Pirmā Ķēniņu — Otrā Ķēniņu || Crónicas, Esdras y Nehemías: Pirmā Laiku — Otrā Laiku — Ezra — Nehemija || Esther: Estere || Job: Ījaba || LÍRICA Salmos: Psalmi || Sapienciales: Pamācības — Mācītājs — Augstā Dziesma — Jesaja — Jeremija — Raudu Dziesmas || Profetas: Ecēhiēl — Daniels — Hozeja — Joēl — Āmos — Obadja — Jonas — Miha — Nahuma — Habakuka — Cefanja — Hagaja — Caharija — Maleahija Nuevo Testamento: Matīss — Marks — Lūka — Jānis — Apustuļu darbi — Romiešiem — Korintiešiem — Galatiešiem — Efeziešiem — Filipiešiem — Kolosiešiem — Tesaloniķiešiem — Timotejam — Titam — Filemonam — Ebrejiem — Jēkaba — Pēteris — Jānis — Jūdas — Atklāsmes