From lēnis (“smooth, soft, gentle”).
lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation
- to soften, soothe
- Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō
- Antonyms: dūrō, obdūrō
- to mollify, assuage, appease, pacify
- Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō
- Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor
Conjugation of lēniō (fourth conjugation)
|
indicative
|
singular
|
plural
|
first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
active
|
present
|
lēniō
|
lēnīs
|
lēnit
|
lēnīmus
|
lēnītis
|
lēniunt
|
imperfect
|
lēniēbam
|
lēniēbās
|
lēniēbat
|
lēniēbāmus
|
lēniēbātis
|
lēniēbant
|
future
|
lēniam
|
lēniēs
|
lēniet
|
lēniēmus
|
lēniētis
|
lēnient
|
perfect
|
lēnīvī, lēniī
|
lēnīvistī, lēniistī
|
lēnīvit, lēniit
|
lēnīvimus, lēniimus
|
lēnīvistis, lēniistis
|
lēnīvērunt, lēnīvēre, lēniērunt, lēniēre
|
pluperfect
|
lēnīveram, lēnieram
|
lēnīverās, lēnierās
|
lēnīverat, lēnierat
|
lēnīverāmus, lēnierāmus
|
lēnīverātis, lēnierātis
|
lēnīverant, lēnierant
|
future perfect
|
lēnīverō, lēnierō
|
lēnīveris, lēnieris
|
lēnīverit, lēnierit
|
lēnīverimus, lēnierimus
|
lēnīveritis, lēnieritis
|
lēnīverint, lēnierint
|
passive
|
present
|
lēnior
|
lēnīris, lēnīre
|
lēnītur
|
lēnīmur
|
lēnīminī
|
lēniuntur
|
imperfect
|
lēniēbar
|
lēniēbāris, lēniēbāre
|
lēniēbātur
|
lēniēbāmur
|
lēniēbāminī
|
lēniēbantur
|
future
|
lēniar
|
lēniēris, lēniēre
|
lēniētur
|
lēniēmur
|
lēniēminī
|
lēnientur
|
perfect
|
lēnītus + present active indicative of sum
|
pluperfect
|
lēnītus + imperfect active indicative of sum
|
future perfect
|
lēnītus + future active indicative of sum
|
subjunctive
|
singular
|
plural
|
first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
active
|
present
|
lēniam
|
lēniās
|
lēniat
|
lēniāmus
|
lēniātis
|
lēniant
|
imperfect
|
lēnīrem
|
lēnīrēs
|
lēnīret
|
lēnīrēmus
|
lēnīrētis
|
lēnīrent
|
perfect
|
lēnīverim, lēnierim
|
lēnīverīs, lēnierīs
|
lēnīverit, lēnierit
|
lēnīverīmus, lēnierīmus
|
lēnīverītis, lēnierītis
|
lēnīverint, lēnierint
|
pluperfect
|
lēnīvissem, lēniissem
|
lēnīvissēs, lēniissēs
|
lēnīvisset, lēniisset
|
lēnīvissēmus, lēniissēmus
|
lēnīvissētis, lēniissētis
|
lēnīvissent, lēniissent
|
passive
|
present
|
lēniar
|
lēniāris, lēniāre
|
lēniātur
|
lēniāmur
|
lēniāminī
|
lēniantur
|
imperfect
|
lēnīrer
|
lēnīrēris, lēnīrēre
|
lēnīrētur
|
lēnīrēmur
|
lēnīrēminī
|
lēnīrentur
|
perfect
|
lēnītus + present active subjunctive of sum
|
pluperfect
|
lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
|
imperative
|
singular
|
plural
|
first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
active
|
present
|
—
|
lēnī
|
—
|
—
|
lēnīte
|
—
|
future
|
—
|
lēnītō
|
lēnītō
|
—
|
lēnītōte
|
lēniuntō
|
passive
|
present
|
—
|
lēnīre
|
—
|
—
|
lēnīminī
|
—
|
future
|
—
|
lēnītor
|
lēnītor
|
—
|
—
|
lēniuntor
|
non-finite forms
|
active
|
passive
|
present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
infinitives
|
lēnīre
|
lēnīvisse, lēniisse
|
lēnītūrum esse
|
lēnīrī
|
lēnītum esse
|
lēnītum īrī
|
participles
|
lēniēns
|
—
|
lēnītūrus
|
—
|
lēnītus
|
lēniendus, lēniundus
|
verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
lēniendī
|
lēniendō
|
lēniendum
|
lēniendō
|
lēnītum
|
lēnītū
|
- “lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.