lenio

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From lēnis (smooth, soft, gentle).

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

lēniō (present infinitive lēnīre, perfect active lēnīvī or lēniī, supine lēnītum); fourth conjugation

  1. to soften, soothe
    Synonyms: dēlēniō, levō, allevō, alleviō, molliō
    Antonyms: dūrō, obdūrō
  2. to mollify, assuage, appease, pacify
    Synonyms: sōpiō, mītigō, mānsuēscō, mānsuētō, commītigō, levō, sileō, plācō, restinguō, compōnō, domō, dēlēniō, sēdō, ēlevō, allevō, alleviō, coerceō
    Antonyms: sollicitō, excitō, īnstīgō, īnstinguō, efferō, exciō, perpellō, concieō, concitō, impellō, īnflammō, cieō, moveō, ērigō, mōlior, incendō, adhortor

Usage notes

[edit]

Conjugation

[edit]
   Conjugation of lēniō (fourth conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present lēniō lēnīs lēnit lēnīmus lēnītis lēniunt
imperfect lēniēbam lēniēbās lēniēbat lēniēbāmus lēniēbātis lēniēbant
future lēniam lēniēs lēniet lēniēmus lēniētis lēnient
perfect lēnīvī,
lēniī
lēnīvistī,
lēniistī
lēnīvit,
lēniit
lēnīvimus,
lēniimus
lēnīvistis,
lēniistis
lēnīvērunt,
lēnīvēre,
lēniērunt,
lēniēre
pluperfect lēnīveram,
lēnieram
lēnīverās,
lēnierās
lēnīverat,
lēnierat
lēnīverāmus,
lēnierāmus
lēnīverātis,
lēnierātis
lēnīverant,
lēnierant
future perfect lēnīverō,
lēnierō
lēnīveris,
lēnieris
lēnīverit,
lēnierit
lēnīverimus,
lēnierimus
lēnīveritis,
lēnieritis
lēnīverint,
lēnierint
passive present lēnior lēnīris,
lēnīre
lēnītur lēnīmur lēnīminī lēniuntur
imperfect lēniēbar lēniēbāris,
lēniēbāre
lēniēbātur lēniēbāmur lēniēbāminī lēniēbantur
future lēniar lēniēris,
lēniēre
lēniētur lēniēmur lēniēminī lēnientur
perfect lēnītus + present active indicative of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active indicative of sum
future perfect lēnītus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present lēniam lēniās lēniat lēniāmus lēniātis lēniant
imperfect lēnīrem lēnīrēs lēnīret lēnīrēmus lēnīrētis lēnīrent
perfect lēnīverim,
lēnierim
lēnīverīs,
lēnierīs
lēnīverit,
lēnierit
lēnīverīmus,
lēnierīmus
lēnīverītis,
lēnierītis
lēnīverint,
lēnierint
pluperfect lēnīvissem,
lēniissem
lēnīvissēs,
lēniissēs
lēnīvisset,
lēniisset
lēnīvissēmus,
lēniissēmus
lēnīvissētis,
lēniissētis
lēnīvissent,
lēniissent
passive present lēniar lēniāris,
lēniāre
lēniātur lēniāmur lēniāminī lēniantur
imperfect lēnīrer lēnīrēris,
lēnīrēre
lēnīrētur lēnīrēmur lēnīrēminī lēnīrentur
perfect lēnītus + present active subjunctive of sum
pluperfect lēnītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present lēnī lēnīte
future lēnītō lēnītō lēnītōte lēniuntō
passive present lēnīre lēnīminī
future lēnītor lēnītor lēniuntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives lēnīre lēnīvisse,
lēniisse
lēnītūrum esse lēnīrī lēnītum esse lēnītum īrī
participles lēniēns lēnītūrus lēnītus lēniendus,
lēniundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
lēniendī lēniendō lēniendum lēniendō lēnītum lēnītū
[edit]

Descendants

[edit]
  • Italian: lenire
  • Old Spanish: lenir
  • Portuguese: lenir

References

[edit]
  • lenio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • lenio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • lenio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.