delingo

From Wiktionary, the free dictionary
Jump to navigation Jump to search

English

[edit]

Noun

[edit]

delingo (plural delingos)

  1. Alternative form of deling (kind of hammock conveyance)

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

From dē- +‎ lingō.

Pronunciation

[edit]

Verb

[edit]

dēlingō (present infinitive dēlingere, perfect active dēlīnxī, supine dēlīnctum); third conjugation

  1. to lick off or up

Conjugation

[edit]
   Conjugation of dēlingō (third conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present dēlingō dēlingis dēlingit dēlingimus dēlingitis dēlingunt
imperfect dēlingēbam dēlingēbās dēlingēbat dēlingēbāmus dēlingēbātis dēlingēbant
future dēlingam dēlingēs dēlinget dēlingēmus dēlingētis dēlingent
perfect dēlīnxī dēlīnxistī dēlīnxit dēlīnximus dēlīnxistis dēlīnxērunt,
dēlīnxēre
pluperfect dēlīnxeram dēlīnxerās dēlīnxerat dēlīnxerāmus dēlīnxerātis dēlīnxerant
future perfect dēlīnxerō dēlīnxeris dēlīnxerit dēlīnxerimus dēlīnxeritis dēlīnxerint
passive present dēlingor dēlingeris,
dēlingere
dēlingitur dēlingimur dēlingiminī dēlinguntur
imperfect dēlingēbar dēlingēbāris,
dēlingēbāre
dēlingēbātur dēlingēbāmur dēlingēbāminī dēlingēbantur
future dēlingar dēlingēris,
dēlingēre
dēlingētur dēlingēmur dēlingēminī dēlingentur
perfect dēlīnctus + present active indicative of sum
pluperfect dēlīnctus + imperfect active indicative of sum
future perfect dēlīnctus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present dēlingam dēlingās dēlingat dēlingāmus dēlingātis dēlingant
imperfect dēlingerem dēlingerēs dēlingeret dēlingerēmus dēlingerētis dēlingerent
perfect dēlīnxerim dēlīnxerīs dēlīnxerit dēlīnxerīmus dēlīnxerītis dēlīnxerint
pluperfect dēlīnxissem dēlīnxissēs dēlīnxisset dēlīnxissēmus dēlīnxissētis dēlīnxissent
passive present dēlingar dēlingāris,
dēlingāre
dēlingātur dēlingāmur dēlingāminī dēlingantur
imperfect dēlingerer dēlingerēris,
dēlingerēre
dēlingerētur dēlingerēmur dēlingerēminī dēlingerentur
perfect dēlīnctus + present active subjunctive of sum
pluperfect dēlīnctus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present dēlinge dēlingite
future dēlingitō dēlingitō dēlingitōte dēlinguntō
passive present dēlingere dēlingiminī
future dēlingitor dēlingitor dēlinguntor
non-finite forms active passive
present perfect future present perfect future
infinitives dēlingere dēlīnxisse dēlīnctūrum esse dēlingī dēlīnctum esse dēlīnctum īrī
participles dēlingēns dēlīnctūrus dēlīnctus dēlingendus,
dēlingundus
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
dēlingendī dēlingendō dēlingendum dēlingendō dēlīnctum dēlīnctū

References

[edit]
  • delingo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • delingo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.