pluralis

Danish

Noun

pluralis

1. (grammar) plural

Synonyms

• flertal

Latin

Etymology

From plūs +‎ -ālis.

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /pluːˈraː.lis/, [pɫ̪uːˈräːlʲɪs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /pluˈra.lis/, [pluˈräːlis]

Adjective

plūrālis (neuter plūrāle); third-declension two-termination adjective

1. plural (pertaining to more than one)
2. (grammar) plural

Declension

Third-declension two-termination adjective.

Number	Singular			Plural
Case / Gender	Masc./Fem.	Neuter		Masc./Fem.	Neuter
Nominative	plūrālis	plūrāle		plūrālēs	plūrālia
Genitive	plūrālis			plūrālium
Dative	plūrālī			plūrālibus
Accusative	plūrālem	plūrāle		plūrālēs plūrālīs	plūrālia
Ablative	plūrālī			plūrālibus
Vocative	plūrālis	plūrāle		plūrālēs	plūrālia

Derived terms

• plūrālis commūnis
• plūrālis maiestāticus
• plūrālis maiestātis
• plūrālis modestiae

 

Related terms

• plūrālitās
• plūrāliter
• plūrātīvus
• plūs

 

Descendants

• → Old French: plurel
  • → Middle English: plurelle
    • English: plural
    • Scots: plural
• → German: Pluralis, Plural

Noun

plūrālis m (genitive plūrālis); third declension

1. (grammar) plural (short for numerus plūrālis)

Declension

Third-declension noun (i-stem).

Case	Singular	Plural
Nominative	plūrālis	plūrālēs
Genitive	plūrālis	plūrālium
Dative	plūrālī	plūrālibus
Accusative	plūrālem	plūrālēs plūrālīs
Ablative	plūrāle	plūrālibus
Vocative	plūrālis	plūrālēs

References

• “pluralis”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• pluralis in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Swedish

Noun

pluralis n

1. plural

Synonyms

• plural