lunatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of lūnō.

Participle

lūnātus (feminine lūnāta, neuter lūnātum); first/second-declension participle

1. curved
2. crescent- or half-moon-shaped

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	lūnātus	lūnāta	lūnātum		lūnātī	lūnātae	lūnāta
Genitive	lūnātī	lūnātae	lūnātī		lūnātōrum	lūnātārum	lūnātōrum
Dative	lūnātō		lūnātō		lūnātīs
Accusative	lūnātum	lūnātam	lūnātum		lūnātōs	lūnātās	lūnāta
Ablative	lūnātō	lūnātā	lūnātō		lūnātīs
Vocative	lūnāte	lūnāta	lūnātum		lūnātī	lūnātae	lūnāta

Descendants

• Catalan: llunat
• → English: lunate
• Italian: lunato
• Spanish: lunado

References

• “lunatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “lunatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• lunatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
• lunatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.