jocīgs

Latvian

Etymology

From joks (“joke”) +‎ -īgs, with k > c via palatalization.

Pronunciation

• Audio:

  (file)

Adjective

jocīgs (definite jocīgais, comparative jocīgāks, superlative visjocīgākais, adverb jocīgi)

1. funny, humorous (such that it makes one laugh, feel merry)

   jocīgs stāsts ― funny story

   jocīga dziesma ― funny song

   tēvs bija mācījis: ja tev nāk raudiens, tad lūko iedomāties kaut ko jocīgu ― father had learned: if you feel like crying, then try to think of something funny

2. funny, strange, bizarre (not normal, unusual)

   lidojot bija pavisam jocīga sajūta ― (while) flying, there was a very funny feeling

   viņš kļuvis tāds jocīgs ― he became so funny (= strange)

   jocīgs cilvēks... nopietns, pārāk nopietns, bet tād pēkšņi kļūst bērnišķīgs ― funny person... serious, too serious, but then suddenly he becomes childish

   šeit gan bija jocīgas mašīnas: izskatījās, it kā tām būtu milzīgas rokas ar dzelzs pirkstiem ― here there was a funny (= bizarre) machine: it looked as if it had a huge arm with iron fingers

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of jocīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	jocīgs	jocīgi		jocīga	jocīgas
accusative (akuzatīvs)	jocīgu	jocīgus		jocīgu	jocīgas
genitive (ģenitīvs)	jocīga	jocīgu		jocīgas	jocīgu
dative (datīvs)	jocīgam	jocīgiem		jocīgai	jocīgām
instrumental (instrumentālis)	jocīgu	jocīgiem		jocīgu	jocīgām
locative (lokatīvs)	jocīgā	jocīgos		jocīgā	jocīgās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• (of "humorous"): humoristisks, komisks, smieklīgs
• (of "strange"): dīvains, neparasts, smieklīgs

Derived terms

• jocīgums

Related terms

• jokdaris, jokdare
• jokot, jokoties
• jokupēteris