inruturus
Latin
editEtymology
editFuture active participle of inruō.
Participle
editinrutūrus (feminine inrutūra, neuter inrutūrum); first/second-declension participle
- about to invade
Declension
editFirst/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | inrutūrus | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra | |
Genitive | inrutūrī | inrutūrae | inrutūrī | inrutūrōrum | inrutūrārum | inrutūrōrum | |
Dative | inrutūrō | inrutūrō | inrutūrīs | ||||
Accusative | inrutūrum | inrutūram | inrutūrum | inrutūrōs | inrutūrās | inrutūra | |
Ablative | inrutūrō | inrutūrā | inrutūrō | inrutūrīs | |||
Vocative | inrutūre | inrutūra | inrutūrum | inrutūrī | inrutūrae | inrutūra |