Морфологические и синтаксические свойства
править
Основа инфекта: ructā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ructō
|
ructor
|
ructem
|
ructer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
ructas
|
ructāris
|
ructes
|
ructēris
|
ructā
|
ructare
|
| 3 p.
|
ructat
|
ructātur
|
ructet
|
ructētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
ructāmus
|
ructāmur
|
ructēmus
|
ructēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
ructātis
|
ructāmini
|
ructētis
|
ructēmini
|
ructāte
|
ructamini
|
| 3 p.
|
ructant
|
ructantur
|
ructent
|
ructentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ructābam
|
ructābar
|
ructārem
|
ructārer
|
| 2 p.
|
ructābas
|
ructabāris
|
ructāres
|
ructarēris
|
| 3 p.
|
ructābat
|
ructabātur
|
ructāret
|
ructarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
ructabāmus
|
ructabāmur
|
ructarēmus
|
ructarēmur
|
| 2 p.
|
ructabātis
|
ructabamini
|
ructarētis
|
ructarēmini
|
| 3 p.
|
ructābant
|
ructabantur
|
ructarent
|
ructarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ructābo
|
ructabor
|
—
|
| 2 p.
|
ructābis
|
ructaberis
|
ructāto
|
| 3 p.
|
ructābit
|
ructabitur
|
ructāto
|
| Plur.
|
1 p.
|
ructabimus
|
ructabimur
|
—
|
| 2 p.
|
ructabitis
|
ructabimini
|
ructatōte
|
| 3 p.
|
ructabuntur
|
ructanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
ructāre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
ructāri
|
| Participium praesentis actīvi
|
ructāns
|
| Gerundium
|
ructandī
|
| Gerundivum
|
ructandus, -a, -um
|
Основа перфекта: ructāv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
ructāvī
|
ructāverim
|
ructāveram
|
ructāvissem
|
ructāverō
|
| 2 p.
|
ructāvisti
|
ructāveris
|
ructāveras
|
ructāvisses
|
ructāveris
|
| 3 p.
|
ructāvit
|
ructāverit
|
ructāverat
|
ructāvisset
|
ructāverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
ructāvimus
|
ructāverimus
|
ructāverāmus
|
ructāvissēmus
|
ructāverimus
|
| 2 p.
|
ructāvistis
|
ructāveritis
|
ructāverātis
|
ructāvissētis
|
ructāveritis
|
| 3 p.
|
ructāvērunt
|
ructāverint
|
ructāverant
|
ructāvissent
|
ructāverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
ructāvisse
|
Основа супина: ructāt-
| Participium perfecti passivi
|
ructātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
ructātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
ructātum
|
| Supinum II
|
ructātū
|
ructo
Глагол, первое спряжение.
Корень: --.
- [ructus]
- рыгать Pl, C etc.: r. aliquid CC, M, J отрыгать чём-л.;
- изрыгать, извергать (cruores ore Sil; humidum fumum Pall; перен. sapientiam Tert). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
-
-
-
-
-
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
править
